07.05 10:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Ziemassvētki ir skaists laiks, ja tas nepārtop par stresa, neziņas un izmisuma periodu. Kad apkārt lūkojamies, kā kādam sarūpēts televizors, kādam jauns telefons, citam zeķu pāris, citam vēstule, bet citam fotogrāfijas... šķiet parasts papīrītis par nieka astoņiem centiem gabalā. Kādām tā ir tikai fotogrāfija, citam vesels stāsts un emocijas.
Šogad ļoti domāju par to, ko dāvināt, mamma jau iepriekš brīdināja - pieaugušajiem dāvanas nedāvinām, šogad domājam tikai par bērniem. Esmu no tiem cilvēkiem, kuriem patīk iepriecināt otru un mazāk es sagaidu dāvanu pretim. Man patīk, ja otram ir prieks, līdz ar to, daudz sanāk domāt un lauzīt galvu, kas konkrētam cilvēkam varētu patikt un sagādāt prieku. Bērniem, protams, patīk rotaļlietas, kā es bērnam varētu uzdāvināt krekliņu, vai džemperi, tāds maziņš gaida savam vecumam atbilstošu lietu. Mūsu bērniem ir diezgan svarīgs arī kopā būšanas laiks, tādēļ šogad esam nolēmuši braukt kopīgi uz mežu pēc eglītes, līdz šim iegādājāmies eglītes podiņos. Jo meitiņa jautāja:" Mammīt, mums eglīte būs īsta, no meža, vai neīstā?" Šī frāze man lika aizdomāties, izvērtēt. Kādēļ gan mēs nevarētu sarūpēt īstu eglīti, ar braukšanu uz mežu, ar meklēšanu, pastaigu, svaigu gaisu, atrodot mūsu īsto. Un diena izdevusies. Šo dienu visi ļoti, ļoti gaida! Līdz ar to šīs ilgas un gaidas arī ir skaisto sajūtu listē, kuras izdzīvojam Ziemassvētku laikā! Lai radītu vēl skaistākas sajūtas, jau krietnu laiku atpakaļ, nolēmām bērniem sarūpēt īstu Ziemassvētku dienu Dimantu kalnā divas dienas pirms svētkiem, kur bērnus priecēs īpašs pasākums, ar Ziemassvētku vecīti ar zvēriņiem, ne modernākajiem gadžetiem. Tieši tādēļ, lai gūtu pēc iespējas vairāk sajūtas, nolēmu visai ģimenei, ko šādu sarūpēt, piesaistot arī vienu no omēm. Pēc šī pasākuma ar brālēna ģimeni vārīsim Ziemassvētku zupu lielajā katlā mūsu dārzā, iesim barot meža zvēriņu uz mežu un ļausimies sarunām, bet bērni - kopīgām rotaļām? Protams, mums bērni nebūs bez dāvanām zem eglītes, dāvanas būs, bet ne simtos, tūkstošos. Domājot īpaši par viņiem, piemēram, vīram siksna būs ar viņa iniciāļiem, pārtopot par īpašu un īpaši viņam sarūpētu. Arī dēlam šāda būs, jo bikses krīt nost, bet parastos veikalos - tad pa dārgu, tad tāda ir draugam, tad tonis ne tas, līdz ar to šī būs īpaši sarūpēta viņam. Meitenēm, protams, rotaļlietas, kādas mums vēl nav, bet sirsniņā pēc tādām ilgojas. Domājot par vecvecākiem, bija grūti, ilgi domāju, līdz sapratu, vēlos skaistu ādas kastīti ar spēka zīmēm, kurā būs vēstule, kādēļ mēs jūs mīlam un esam pateicīgi, ka mums esat un 2019.gada fotogrāfijas, ko esam piedzīvojuši šajā gadā. Ne vienmēr vecvecāki ir mums līdzās, bet caur fotogrāfijām, mēs varam viņiem dot iespēju izdzīvot šos notikumus kopīgi. Man pašai jau bija interesanti telefonā meklēt un atlasīt, tas jau bija piedzīvojums ar smaidu uz lūpām un mirdzošām acīm, jo izdzīvoju to atkal, bet vecvecāki to piedzīvos pirmo reiz. Ar iespēju biežāk tās aplūkot un vēstuli pārlapot garos vakaros. Kad dēlam pateicu šo ideju, viņš bija tik priecīgs, viņš saka - var arī manai otrai vecmammai un vectēva šādu, viņi noteikti priecāsies? Kopīgi ar dēlu aplūkojām foto un viņš smaidīja un priecājās, atceroties - " Tu arī šo uztasīji? Šī ir visskaistākā vieta, kur šogad esmu bijis! Jā, šo ļoti spilgti atceros, lieliska foto..."
Par vecmāmiņas dāvanu arī - vēlējos, ko īpašu, viņai končas un porcelāna krūzes nevajag, tās tāpat mazmazbērni noēdis un porcelāna krūzi viņa ieliks sekcijā smukumam. Un tad netīšām FB man izleca reklāma kādai superīgai lietai - atmiņu grāmatai vecvecākiem.
Sapratu, ka tas ir tas, kas tiešām mums vajadzīgs, omei vakaru īsināšanai, mums atmiņām un dzimtas vērtību saglabāšanai. Cik gan daudz laiks mums paliek aprunāties tā no sirds ar omīti? Maz, jo apciemojam viņu tikai dažas reizes gadā, esam piekusuši no garā ceļa, tad gatavojamies mājupceļam... Mēs esam kļuvuši ļoti piekusuši, bez brīvā laika, bez brīvā laika sarunām, apskāvieniem un vienkārši pabūšanai kopā! Cik daudz es zinu par viņas mammu, tēti, brāļiem. Kā viņi skolā gāja, cik smagas viņai bija dzemdības un, kādas tās vispār bija vairāk kā 60 gadus atpakaļ? Kādas mūsu blēņas viņa visspilgtāk atceras? Šī ir lieliska iespēja omītei ar dzīvesbiedru kavēties atmiņās un īsināt garos ziemas vakarus. Un pēc tam šādu vertību nodot saviem mazbērniem-mazmazbērniem...
Ko uzdāvināt krustvecākiem, kuri šogad Ziemassvētku laikā būs Latvijā? Īpaši izveidoju 2 krūzītes, kuras der zem kafijas automāta, jo zinu, ka kafiju viņi gatavo automātā. Viena krūzīte ar skaistu saullēktu Latvijas jūrmalā, bet otra - ar skaistu saulrietu tajā, ļaujot rītus un vakarus domāt par mājām un sev mīļajiem šeit.
Kā vēl mēs gatavosimies svētkiem? Noteikti svētku maltīti gatavosim paši - cepsim cepeti, varīsim zirņus, pupiņu sautējumu, cepsim pīrāgus, cepumus, piparkūkas un būsim visi kopā, visi visi seši!
Padalieties arī Jūs ar Ziemassvētku sajūtām!
Lai Priecīgi, Svētīgi, ģimeniski un mierpilni svētki!