Personīgo finanšu mentore Alina Zela: Finanšu drošības spilvenu jāsāk veidot jau no pirmās algas

Personīgo finanšu mentore Alina Zela audzināta, vecākiem regulāri atgādinot, ka laba izglītība un karjera dzīvē nodrošinās labklājību. Lai arī realizējusi sevi profesionāli, dzīvē pienācis mirklis, kad nācies apjaust, ka ienākumus, neskatoties uz izglītību, karjeru un profesiju, vienā mirklī var arī pazaudēt.

Par sevi Alina Zela stāsta, ka augusi ģimenē, kurā vecāki regulāri atgādinājuši, ka ir jāizglītojas, jāiegūst augstākā izglītība un jāveido karjera, jo tad dzīvē viss izdosies. “Šajā ziņā es biju izcilniece, jo izveidoju augošu karjeru, līdz ar kuru auga arī ieņēmumi, tāpēc varēju dzīvot labāk, ceļot,” stāsta Alina. Viņa atklāj arī kādu momentu no savas dzīves, kad piedāvāts kopā ar vīru doties ceļojumā burājot: “Ceļojuma izmaksas bija lielas. Es sapratu, ka man tam nav naudas, taču vēlējos doties šajā ceļojumā, tāpēc devos uz banku lūgt aizdevumu. Tobrīd mums ar vīru nebija caurspīdīgas finanses, kas nozīmē, ka es viņam nestāstīju, cik nopelnu.” Lai gan ceļojumā saņēmusi lieliskas emocijas, turpmākos desmit gadus viņai nācies atmaksāt paņemto aizdevumu.

Pagrieziena punkts Alinas finanšu domāšanā bijis brīdis, kad vīrs zaudējis ienākumus. “Patiesībā, pat ne šis posms, kad vīrs zaudēja ienākumus, mainīja manu domāšanu, bet gan pieci mēneši, kurus nodzīvojām stingrā taupības režīmā,” ar savu pieredzi dalās Alina Zela. Ģimene taupījusi, lai varētu nosegt savus obligātos maksājumus, samaksāt komunālos rēķinus, hipotēku, bērnudārza maksu, iegādāties pārtiku un nopirkt sezonālo apģērbu.

“Tajā brīdī saslēdzās domāšana un kļuva skaidrs, ka izglītība un karjera, regulāri ienākumi ir forši, taču jebkurā brīdī to var pazaudēt, jo mainās situācija gan valstī, gan pasaulē, tāpēc var būt brīdis, kad ar savu karjeru un izglītību vairs nevari gūt ienākumus un jādomā kaut kas cits,” uzsver Alina, piebilstot, ka šis “kaut kas cits” ir ceļš uz finansiālo neatkarību. Tas nozīmējis, ka Alinas ģimene atmaksāja kontā esošos mīnusus, sāka uzkrāt drošības spilvenu un kapitālu, kuru ieguldīt savām vecumdienām. Viņas ģimene pārņēma iepriekšējos mēnešos īstenoto izmaksu principu, lai dzīvotu taupībā un varētu nodrošināt nākotni, padarot savas finanses neatkarīgas. Alina uzsver, ka taupīšana nebūt nenozīmē atteikšanos no visa. “Tulkojot no angļu valodas, “taupīt” nozīmē “saglabāt”. Vai sev kaut ko liegt, kā ir katra paša izvēle! Tu nevis sev kaut ko aizliedz, bet gan veic izvēli un pieņem lēmumu. Tā ir tava brīvprātīga izvēle,” uzsver personīgo finanšu mentore.

Rūpīgi pārdomāts ģimenes pārtikas budžets

Periodā, kad ģimene bija zaudējusi ienākumus, pēc rēķinu nomaksas pārtikas iegādei mēnesī atlika 200 eiro. Kopš tā laika Alinai ir iestrādājusies sistēma, kā tiek plānotas ēdienreizes un iegādāta pārtika, līdz ar to arī šobrīd ģimenes pārtikas budžets mēnesī nav krasi lielāks – tas ir 260 eiro. “Kad ir ierobežots budžets, ir jāpārdomā, ko nopirkt, lai nodrošinātu sabalansētu uzturu un vajadzīgo kaloriju daudzumu. Sākām veidot pārtikas grozu tā, lai tajā būtu produkti, kas mums visiem garšo, un no tiem ieplānoju ēdienreizes,” ar savas ģimenes pieredzi dalās Alina. Viņa pārdomājusi ģimenes maltīšu ieradumus, kādi ēdiena pagatavošanas veidi ģimenei ir iecienītāki. Ģimene nedēļā pārtikas iegādei atvēlēja 50 eiro. Par šo summu iegādājoties produktus, lai nodrošinātu nepieciešamās kalorijas, olbaltumvielas, šķiedrvielas, uzturā būtu gan dārzeņi, gan augļi un gaļa, par atlikušo summu varēja iegādāties našķus.

Alinas ieteikums:

• Sākumā grozā jāsaliek visi obligātie pārtikas produkti. Tie ir produkti, kurus lieto uzturā regulāri katru nedēļu, piemēram, piens, maize, olas, augļi, dārzeņi. 
• Kad obligātā daļa ir salikta, grozā liec to, kas nepieciešams receptēm. Ja redzu, ka kādam produktam ir atlaide, paralēli meklēju internetā receptes, ko no šiem produktiem var pagatavot. 
• Sekoju līdzi arī produktiem, kas mājās drīzumā beigsies. Ja tiem ir atlaide, nopērku. Ja atlaides nav, tad atstāju šo pirkumu citai nedēļai.

Vai par maltītēm ārpus mājām jāaizmirst?

Alinas ģimenes pārtikas budžetā iekļautas tikai tās maltītes, kas tiek ieturētas mājās. Ja ģimene dodas maltītē ārpus mājām, šie izdevumi tiek pieskaitīti izklaides budžetam. “Ziemas periodā izklaides budžets mums ir 100 eiro, bet vasarā – 300 eiro. Tas tāpēc, ka ziemā daudz vairāk laika pavadām mājās, bet vasarā vairāk dodamies dažādos piknikos,” stāsta Alina.

Vaicāta, vai par kafijas un našķa iegādi ceļā jāaizmirst, Alina noteic, ka tās ir katra paša dzīves prioritātes. “Es zinu, cik izmaksā regulāra iebraukšana degvielas uzpildes stacijā, lai nopirktu kafiju un sviestmaizi, jo strādāju ar cilvēku personīgajām finansēm. Es redzu, cik naudas tam tiek iztērēts,” saka Alina Zela, piebilstot, ka, samazinot šo izdevumu daļu, ir iespēja atlicināt nepieciešamos līdzekļus cilvēka sapņiem. Tāpēc viņa mudina ikreiz, kad ieej degvielas uzpildes stacijā, lai nopirktu kafiju un našķus, uzdot sev jautājumu, vai tas tiešām ir nepieciešamas enerģijai, vai arī jau kļuvis par ieradumu.

Attiecības un finanses

Ikvienam cilvēkam ir savi uzskati, tostarp, arī par finansēm. “Mums kā partnerim ir iespēja otru cilvēku sadzirdēt un pavaicāt, ko viņš domā,” saka viņa.

Personīgo finanšu mentore attiecības finanšu jautājumos salīdzina ar sēšanos kopīgā laivā. “Pirms sēsties laivā, par visu jāizrunājas jau krastā, jo tad, kad esat jau laivā, esat komanda, kas airē kopā līdz galamērķim,” saka viņa, piebilstot, ka kopīgais airēšanas posms var būt dažāds – gan tāds, kurā aktīvi airē abi, gan arī tāds, kurā viens atpūšas vai arī izkāpj ārā atpūsties.  “Svarīgi, lai jūs darbotos kā komanda un sarunātu, kurš kurā brīdī un cik spēcīgi airēs,” tā Alina Zela. Viņa norāda, ka nav obligāti teikt otram partnerim, cik nopelni, jo galvenā ir savstarpēja vienošanās, kas abiem sniedz skaidrību par to, kā plānot finanses.

Drošības spilvenu – jau no pirmās algas

Pastāv dažādi ģimenes budžeta veidošanas principi – tas var būt gan kopīgs, gan arī katram savs. Atkarībā no tā tiek veidots arī drošības spilvens. Alina Zela rekomendē drošības spilvenu sākt uzkrāt jau no pirmās algas, lai dažādās krīzes situācijās varētu noturēt savu dzīvi līdzsvarā.

“Tu esi pirmajā vietā, tava stabilitāte un nākotne ir pirmajā vietā,” piebilst Alina.