Par mūsu dzīves ērkšķu kurpēm un īpašiem bērniņiem

Māmiņas raksts un komentāri pie tā manī radīja pārdomas par to kā mēs uztveram lietas, kas notiek ar mums un mūsu mīļajiem.

Katram mums ir sava dzīve un bieži vien arī vērmeļu deva, kuru liktenis mums ir paredzējis, bet vienu gan varu teikt noteikti. Ja mēs kaut ko ļoti vēlamies, tas piepildās, gandrīz vienmēr. Es principā esmu pret vārdiem “Bērns ar īpašām vajadzībām”, mums katrai ir dots “Īpašs bērniņš”. Jā,  iespējams viņš ir savādāks nekā citi, bet tas ir pats labākais, mīļākais un svarīgākais māmiņas dzīvē. Es ar īpašām jūtām skatos un klausos tos vecākus, kas audzina bērniņus un saka, ka viņas ir laimīgas, kam bērniņš nevar pats elpot, vai jācīnās par katru bērniņa solīti. Viņš ir neredzīgā vai ar smagām psihiskā problēmā. Viņas cīnās gadiem par katru bērna dzīves dienu.

Es piekrītu, katrai no mums ir jāstaigā savās “naglotajās kurpēs” un vienai tās ir ilgas pēc bērniņa, kuru nevar ieņemt un nekad to nevarēs izdarīt, otrai tā ir sievišķa vientulība, bet citas rokās izdziest viņas mazuļa dzīvība.

Esmu viena no vecākajām māmiņām Māmiņu klubā un līdz ar to arī ilgāk staigājusi savās naglu kurpēs un ar pārliecību varu Jums teikt.

VISS IZDOSIES, JA JŪS TAM TICĒSIET UN NESKATOTIES NE UZ KO IESIET UZ MĒRĶI.

Ir jārunā, ja sāp

Tā ir dzīvē sagadījies, ka es atvadījos no savas mazās meitiņas, tad, kad viņai bija tikai dažas stundas. Ir pagājuši vairāk kā 15. gadi un es vēl jo projām redzu to skatu, kā mazulīte ievilka elpu un atstāja šo pasauli. Es šo sāpi izrunāju, sākumā tikai caur asarām vēlāk daloties ar emocijām ar citiem, un te man ļoti palīdzēja Māmiņu klubs.

Ir jātic brīnuma

Kad devos pie ārsta biju pārliecināta, ka gaidu bērniņu, bet izrādījās, ka man ir audzējs un iespējams bērnu vairs nebūs nekad. Es ticēju, ka varu mainīt savu likteni, meklēju un atradu cilvēku, kas izdarīja brīnumu. Daktere Paije pēc sešu stundu operācijas man paziņoja, ka gaida pēc pusgada manu grūtniecību. Pagāja pusgads un rezultātu nebija. Ārstu spriedums -Ir jānotiek brīnumam, lai tu paliktu stāvoklī. Es dzēru zāles ik pa stundām, man bija saraksts pie datora. Un pienāca brīdis, kad daktere apstiprināja, ka varu ieņemt bērniņu, bet to nevar vīrs. Es raudāju un atkārtoju, kāpēc tā notiek ar mani, uz ko vīrs aplika man roku ap pleciem un teica, ka viss mums izdosies. UN BRĪNUMS NOTIKA, es gaidīju bērniņu, pēc pusotra mēneša to gandrīz pazaudēju, tad cukura diabēts un nepanesamas sāpes, līdz kliegšanai, kad kāpu pa trepēm, bet kad paliku viena mājā histēriski raudāju un lūdzu dieviņam , lai viņš man neatņem manu mazulīti. Katrīne piedzima ,auga un man likās, ka viss ir beidzies, bet tad savu pirmo bērniņa gaidībās bija mana meitiņa. Kad viņa saslima ar saaukstēšanos un mēs abas cīnījāmies, lai viņu izārstētu, es redzēju kā viņa kļūst arvien bālāka un acis iekrīt un sapratu, ka varu viņu pazaudēt. Pēc plaušu karsoņa, nepilnu sešu mēnešu grūtniecības laikā, Kristiānai sākās dzemdības. Viņu aizveda uz slimnīcu, es stingri noteicu, ka viss būs kārtība, bet pati pēc tam, balsī raudot vācu somu. Slimnīcā viena otrai blakus mēs bijām veselu diennakti. Es skatījos uz savu mīļo bērnu un redzēju kā viņai izsīkst spēki, ap acīm ir melni loki un pie sevis es domāju, ka ja kas notiks ar viņu, es otrreiz to neizturēšu. Piedzima Gustiņš un es katru rītu pirms zvanīju meitai noskaņojos, lai varētu viņu uzmundrināt, jo mums teica, ka katra diena var būt pēdējā.

ES TICĒJU, KA VISS BŪS LABI, ES TICĒJU BRĪNUMAM.

Sevis žēlošana nenes rezultātu

Tā tas ir un to atceraties, kamēr Jūs netiksiet pāri sajūtai, cik ļoti man sevis žēl, nebūs rezultātu. Rīts ir jāsāk ar domu, ka viss būs labi mans mazais izveseļosies. Uzdodiet sev jautājumu Ko es vēl varu darīt viņa labā?

Atceraties, ka esat ļoti īpašas, jo Jūs esat mammas.

Neskatoties ne uz ko mēs esam īpašas, jo mums ir bērni, kāpēc tāds vai savādāks “īpašs bērniņš”, mēs nezinām, bet viņš pie mums ir atnācis ar savu uzdevumu un tas ir jāizpilda mums.

P.S. Es ļoti ceru, ka māmiņu, kas saņēmās uzrakstīt stāstu par savu “īpašo puisīti”, iedvesmos mans dzīves stāsts un dos spēku un ticību tam, ka viss izdosies.