Mans 2018.gads – vai tiešām tas viss noticis šogad?

Ak, cik lieliska tēma! Kas ļauj soli pa solim atskatīties uz šo gadu, kas devis tik daudz krasu pārmaiņu un notikumu, sniedzot dažnedažādāko sajūtu un emociju gammu, prasījis daudz plānošanu un pārplānošanu vairākos līmeņos un jomās, un viennozīmīgi iezīmējas kā spilgtākais gads manā dzīvē!

Protams, pirmais un galvenais notikums un piedzīvojums, analizējot 2018.gadu, ir tas, ka ESMU KĻUVUSI PAR MAMMU brīnišķīgai meitiņai, kurai vakar nosvinējām trīs mēnešu jubileju. Viss gads caurvij Mazulītes gaidīšanu, domas par satikšanos, gatavošanos, satikšanu, iepazīšanos, mācīšanos katru dienu arvien ko jaunu un, es teiktu, jaunās dzīves kā mammai uzsākšanu. Nav viegli, bet nav arī grūti. Jo tas ir tas, ko es tik ļoti esmu vēlējusies un nu šis mans dzīves sapnis šogad ir piepildījies.

Vīrs bieži man atgādināja – “Tas ir Tavs ceļojums! Izbaudi!”. Es baudīju! Un zināt, kas ir brīnišķīgākais šajā ceļojumā? – Tas ir tikai sācies! :)

Nenoliegšu, man nebija no tām vieglākajām grūtniecībām, jo, šķiet, piedzīvoju visas iespējamās pazīmes, kādas vien grūtniecības kalendārā tika uzskaitītas, bet tieši tas padara to par kolosālu. Ak, tā trakā miegainība, kad atnācu mājās no darba un uzreiz gāju gulēt, kā arī reizēm darbā nejauši sanāca iemigt. Un sliktā dūša četru mēnešu garumā, kad ēdu ik pa stundai, divām, lai to mazinātu un sūkāju končas rīta sapulču laikos, lai nebūtu jāskrien no tām ārā. Un izteiktā vajadzība uz tualeti, kad nez cik reizes izkāpu no sabiedriskā transporta starp darbu un mājām, lai skrietu uz tuvāko ēku, kurā būtu tualete. Milzīga pārplānošana, jo vienmēr bija jāzina, vai un kur būs iespējams uz to tikt.. Reizēm ik pa 15 minūtēm, vai pat 5! Bet nekas, pielāgošanās, pārplānošana ir tas, ko šogad nācās darīt bieži tīri dēļ fizioloģiskajām sajūtām.. Atceros, janvārī bija jālido nopietnā komandējumā uz Briseli uz ekspertu tikšanos Eiropas Komisijā. Gan lidojums, gan pati tikšanās bija neizturama gan sliktās dūšas, gan vajadzības uz tualeti, gan arī vēdersāpju dēļ.. Ak, es trakā darbaholiķe. Tagad saprotu, kāpēc mani mans ķermenis tik ļoti slāpēja. Jo es nemāku un nemācētu apstāties, un darītu un gribētu darīt vēl vairāk.  Bet, ja tā padomā, vēl vairāk par to visu, ko paveicu?

Kopumā gads paskrējis nemanot, jo šis tiešām ir bijis ļoti saspringts gads, un pat tagad, to visu atceroties, neticas, ka tas viss ir noticis šogad:

·         Līdz maijam PABEIDZU un nodevu iesāktos PROJEKTUS,

·         Februārī ar brāli uzsākām BITCOIN BIZNESU,

·         Līdz maijam uzrakstīju MAĢISTRA DARBU UZ TEICAMI,  

·         Maijā un jūnijā piedalījos divu PASĀKUMU (hakatonu) ORGANIZĒŠANĀ jaunuzņēmumu (start up) radīšanai,

·         Uz jūliju noorganizēju un jūlijā piedzīvoju PUNČA FOTOSESIJU, 33 GADU JUBILEJU un otru nozīmīgāko notikumu savā dzīvē – savas KĀZAS,

·         Tāpat arī līdz kāzām bija mērķis atrast JAUNU DZĪVESVIETU un pieņemt lēmumu par savu dzīvesvietu Rīgā. Līdz ar to, jūlijā, dienu pēc laulībām, PĀRVĀCOS UZ DOBELI – pilsētu, kurā neko nezinu un nevienu nepazīstu.. O, jā :). Un UZSĀKĀM mūsu ar vīru KOPDZĪVI savā jaunajā mājā :). Nebija viegli mums gan dēļ manas pašsajūtas, dēļ karstuma, tāpat arī dēļ tā, ka vīram pats saspringtākais darba laiks novācot ķiploku ražu. Bet mēs to izdarījām!

Un tas viss paralēli gatavojoties lielākajam notikumam manā dzīvē – sava pirmā bērniņa dzemdībām. Tādā ziņā, šķiet, augusta mēnesis, kas sanāca 9.grūtniecības mēnesis, bija vispatīkamākais un harmoniskākais. To pavadīju vairs ne tādā skriešanā, devos ārā mierīgās pastaigās iepazīt savu jauno pilsētu, apmeklēju brīnišķīgās vingrošanas, vingroju un praktizēju elpošanu mājās pati, klausījos skaistu mūziku, dzēru aveņu lapu un raspodiņu tēju un daudz lasīju. Bet, ja tā padomā, arī šajā mēnesī nebiju mierā. Savu enerģijas pieplūdumu īsi pirms dzemdībām izmantoju dzīvokļa izvākšanā Rīgā un iekārtošanai Dobeles jaunajā mājvietā. Varbūt traki, bet es gribēju, lai viss ir sakārtots, un Mazulīti ievestu kārtīgā mājā nevis pilnā ar maisiem un kastēm. Cik labi, ka ir ģimene, kas palīdz šādās trakās idejās.

Cik laimīga un pateicīga esmu visiem tiem cilvēkiem, kurus esmu satikusi, un resursiem, kurus esmu izmantojusi, savā gaidību posmā!

·         Māmiņu klubam ir bijusi liela loma, jo es daudz lasīju Māmiņu kluba rakstus un skatījos video, kas bija tiešām ļoti vērtīgi, un tieši MĀMIŅU KLUBA GRŪTNIEČU VINGROŠANAS bija pirmās, ko sāku apmeklēt tiklīdz kā beidzās sliktās dūšas posms. Tās man sniedza ne tikai labu pašsajūtu un fizisko gatavošanos dzemdībām, bet arī daudz informācijas un, galvenais jau, ticību saviem spēkiem, ļaujot pārvērtēt dzemdību nozīmi kā īpašu pasākumu ar īpašiem viesiem, kam īpaši ar īpašu attieksmi jāgatavojas. Man bija ļoti bail no dzemdībām, un joprojām ir, bet pateicoties dūlai Katrīnai es nobriedu līdz pārliecībai, kad varēju sev un citiem pateikt - “Es dzemdēšu pati, es to varu!! Un darīšu visu iespējamo, lai man tas izdotos!”. Tā nu es vēlējos sākt patiešām baudīt savu grūtniecību un sāku interesēties vairāk:

·         Izmantoju Rīgas piedāvāto atbalstu grūtniecēm un apmeklēju bezmaksas fiziskās NODARBĪBAS AR FIZIOTERAPEITU,

·         Apmeklēju DOMINAS GRŪTNIEČU DIENAS, kur tika piedāvātas noderīgas lekcijas, kontakti un atlaides,

·         Ar vīru bijām uz JAUNO VECĀKU SKOLU Zelta aplī Jelgavā, kur uzzināju gan par pirmsdzemdību simptomiem, par dzemdību procesu, par ķermeņa izmaiņām, kā arī par psiholoģiskajām izmaiņām partnerattiecībās,

·         Biju uz ļoti vērtīgu  ZĪDĪŠANAS APMĀCĪBU uz Dūlu skolu Jelgavā. Varbūt tieši tādēļ biju tik pārliecināta, ka Mazulīte zīdīs labi un tā arī ir,

·         Arī pārvācoties uz Dobeli, es sameklēju kolosālāko treneri Daci, kas vadīja GRŪTNIEČU VINGROŠANAS, un viņa viennozīmīgi ir daudz vairāk kā tikai trenere. Viņa daudz stāstīja tieši par elpošanas nozīmi, rādīja, harmonizēja, kas bija tik ļoti svarīgi grūtniecības pēdējā posmā.

·         Arī pēc Mazulītes piedzimšanas Māmiņu klubam ir liela loma, jo sev aktuālo informāciju meklēju tieši Māmiņu kluba mājas lapā. Un, neskatoties uz to, ka Mazulīte bija vēl tik maza un ceļš līdz Jūrmalai tāls, bijām arī uz MĀMIŅU KLUBA SIMTGADES KONGRESU, kur klātienē uzzināju savus jaunos jautājumus un, par ko esmu lielā sajūsmā, ka bija iespējams apmeklēt Klaudijas apmācību par mazulīša hendlingu, ko tik ļoti vēlējos.

Grūtniecība bija tiešām brīnišķīgs posms. Man ļoti patika saņemt cilvēku smaidus, izbaudīt priekšrocības veikalos, autobusos, kad mani palaida pa priekšu, lai nav jāstāv kājās vai jāgaida. Pat veikalā man piedāvāja ūdeni un apsēsties. Tās tiešām bija jaukas sajūtas. Un ir patīkami piedzīvot, ka cilvēki patiešām mīl grūtnieces un ir ļoti laipni. Un, jāatzīst, arī jaunās māmiņas un mazulīšus mīl :).

Tomēr šis gads  atnesis arī daudz izaicinājumus un notikumus, kas nebija tik pozitīvi, bet nevar tos nepieminēt:

·         Gads sākās ar milzīgām skumjām, jo NOMIRA MANS VECTĒVS, kam sekoja intrigas mantojuma lietā.. Tik žēl, ka viņš tā arī neuzzināja, ka kļūs vecvectēvs..  

·         Tāpat gads sākās ar trillera cienīgām emocijām, no stresa līdz jušanai, ka esmu Makgaivers, Rembo un vēl visi iespējamie varoņi, jo tā vietā, lai ietu prom no MĀJAs, kas ir APPLŪDUSI, visa DŪMOS, un ar nelāgām skaņām no pagraba, es saņēmos, atradu milzīgu spēku un drosmi, lai glābtu sava drauga (tagad – vīra) vecāku māju, kurā biju palikusi viena. Attiecīgi, saprotiet, es tik tiešām nezināju, kas kur atrodas. Draugu sazvanīt nevarēju, beigu beigās sazvanot drauga tēvu uz ārvalstīm un tālsarunas telefonsarunas instruēta veicu darbības, ko nu man teica, beigās tomēr neizpaliekot bez ugunsdzēsējiem.. Bet māja ir vietā, un man pašai arī viss ir labi. Un tas viss stress jau ar mazulīti man zem sirds. Atceros, cik ļoti es pārdzīvoju pirmajā vizītē pie ginekologa, cik ļoti cerēju, ka šis notikums neatstās nekādas sekas.. Bet.. Diemžēl tam sekoja manis vainošana notikušajā un līdz ar to man emocionāli grūts posms, jo man ģimene vienmēr bijusi svarīga..

·         Manas grūtniecības pēdējā mēnesī otram VECTĒVAM bija INSULTS..

·         Pēc dzemdībām diemžēl viss nebeidzās tik labi kā plānots. Divas nedēļas vēlāk man sākās spēcīga ASIŅOŠANA. Ar PILNO ANESTĒZIJU man tika veikta DZEMDES TĪRĪŠANA..

·         Trīs nedēļas pēc dzemdībām man bija JĀIZRAUJ ZOBS un līdz pat šodienai tiek PĀRLABOTI gandrīz visi zobi, jo tur satrakojās viss, kas vien var satrakoties. Man tā sāpēja visi zobi…

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka, lai arī šajā advents laikā sākam atskatīties uz pa gadu paveikto, jāatceras, ka gads vēl nav beidzies. Priekšā vēl bija vesels mēnesis (nu jau divas nedēļas), un tas ir daudz. Vismaz man, jo tik daudz, kas vēl nav paveikts, tik daudz vēl plānoju izdarīt, tik daudz, ko vēlos sasniegt!:

·         Tikai decembrī esmu atsākusi un uzsākusi aktīvākas SPORTA AKTIVITĀTES. Un ne tikai, vēlos, lai GoldBarbellCity Dobele tiktu norealizēts fantastisks PROJEKTS VISĀM DOBELES JAUNAJĀM MĀMIŅĀM, lai viņas bez maksas arī ar visiem mazulīšiem varētu doties sportot, lai atjaunotu savu ķermeni, uzkrātu pozitīvās emocijas, satiktu citas mammas un citus cilvēkus, un vispār – lai izietu ārpus mājas, samobilizētos, tādējādi būtu priecīgākas pašas un attiecīgi arī ģimenē būtu harmoniskākas attiecības.

·         Tāpat arī vēl jāpagūst iegādāties SAVU AUTO, lai mēs ar Mazulīti varētu arī kur aizbraukt savās darīšanās :).

·         Un vēl, kā svarīgs šī gada uzdevums, līdz Ziemassvētkiem ir jāsameklē MAZULĪTEI skaists ZIEMASSVĒTKU APĢĒRBS. Pagājušogad katram ģimenes loceklim sagādāju Ziemassvētku džemperi (kopā 10) un izskatās, ka viņiem tie ļoti patika, jo vēlas tos vilkt arī šogad. Tas, protams, mani iepriecina. :) Vēl mazs fakts - šogad mūsu ģimenē ir 3 simtgades mazulīši, līdz ar to šis ģimenei ir ļoti īpašs gads, un šie būs īpaši Ziemassvētki. :)

Es ļoti daudz plānoju un mīlu plānot un tieši tādēļ es sasniedzu savus izvirzītos mērķus! Šis bijis patiešām piepildīts gads, kur plāni tika sastādīti vairākos līmeņos un jomās, jā, bija jāpielāgojas pašsajūtai bieži, bet galu galā gada beigās ar lepnumu varu pateikt, ka esmu sasniegusi ļoti daudz savus uzstādītos mērķus un paveikusi un piepildījusi vēl vairāk kā iecerēts. :)

Un es ar nepacietību gaidu, ko man atnesīs 2019.gads! Es sagaidu daudz skaistu piedzīvojumu ar savu Mazulīti un savu jauno ģimeni! Esmu tik ļoti pateicīga vīram par atbalstu, tādēļ ticu un zinu, ka nākošais gads būs brīnišķīgs gan mūsu ģimenē, gan arī personīgo mērķu sasniegšanā. Būs lieliski! :)

Vēlieties, sapņojiet, plānojiet un Jums izdosies! LAIMĪGU JAUNO GADU! :) :) :)