Māmiņu Kluba Labdarības fonds: Palīdzēsim trīs bērnu mammai Unai!

Nereti plašsaziņas līdzekļos tiek dzirdēts par gadījumiem, kad vecākiem tiek atņemtas aprūpes tiesības. Un šajos gadījumos ikreiz ir radies viedoklis, ka tas mūs neskar. Kādās situācijās iesaistās bāriņtiesas un kā mēs, sabiedrība, varam palīdzēt cilvēkiem, kuri vēlas savu dzīvi vērst labāku un neatkārtot pagātnes kļūdas?

Ģimenes lietu juriste Ieva Dinsberga stāsta, ka bāriņtiesa iesaistās informācijas izvērtēšanā, ja tiek saņemts kaut mazākais signāls par bērna apdraudējumu, atrodoties ģimenē.

Kādos gadījumos Bāriņtiesa izvērtēs situāciju ģimenē?

• Ja pastāv vardarbības iespējamība,
• ja vecāks bērnu neuzrauga, neaprūpē,
• ja netiek nodrošināts uzturs,
• ja nepietiek līdzekļu bērna uzturēšanai,
• ja netiek nodrošināta bērna izglītošanās,
• ja bērnam nav nodrošināta veselības aprūpe.

Par aizgādības tiesību atņemšanu lemj tiesa. Atgriezties ģimenē šiem bērniem pastāv gan pie aprūpes tiesību pārtraukšanas, gan aizgādības atņemšanas. Abos gadījumos vecākiem ar iesniegumu jāvēršas bāriņtiesā vai ar prasības pieteikumu tiesā. Jānorāda, ka ļoti daudz kas ir atkarīgs no vecākiem un tā, kādus pasākumus vecāki veiks, lai atgrieztu bērnus. “Ir nepieciešama ļoti cieša vecāku sadarbība ar bāriņtiesu,” atzīst juriste.

Šādu situāciju ir piedzīvojusi un cīņu izcīnījusi Una. Daudzi viņu noteikti ir iepazinuši TV šovā “No ērkšķiem uz...”. Una audzina trīs meitas un lēmumu par labu dalībai šovā pieņēmusi, jo vēlējusies nodrošināt labāku dzīvi saviem bērniem.

-          Domāju, ka daudzi cilvēki nespēj iedomāties, ko nozīmē situācija, kad pie apvāršņa parādās bāriņtiesa. Tu to esi piedzīvojusi.

-          Dzīvojot kopā ar bērnu tēvu, nevarēju pat iedomāties, ka viņš lieto narkotikas, jo par to biju dzirdējusi tikai TV. Taču tad pati ar to saskāros – viņš pameta darbu, neko vairs nedarīja. Tāpēc devos uz ārzemēm, lai nopelnītu, sūtīju bērniem naudu, un tad tas notika. Saņēmu ziņu no Armanda (dzīvesbiedra) mammas, ka bērni ir atņemti. Tas bija milzīgs šoks, tā brīža sajūtas atceros vēl aizvien. Tajā pašā brīdī visu pametu, iegādājos biļeti un atgriezos. Bērnus atgūt bija ļoti grūti.

-          Šodien tu esi atkal kopā ar savām meitām.

-          Tas prasīja daudz nervu un pūļu, jo bērni bija audžuģimenē. Amanda mani atcerējās uzreiz, bet Laura nē. Kad bērniem prasīja, kur vēlas dzīvot, Amanda atbildēja, ka pie manis, taču Laura – nē. Tas ir tik sāpīgi noskatīties, kad Tavs bērns par mammu uzskata kādu citu.

-          Kā Tu izcīnīji šo cīņu, ka bērni atkal ir ar Tevi?

-          Bāriņtiesā bija darbiniece, kura man noticēja, lai gan bija vairākas, kuras neticēja. Bija vairākas tiesas, kuras nelēma man par labu. Pēc tām šķita, ka sabrukšu. Pazaudēt bērnus ir ļoti viegli, taču, lai atgūtu, ir jāpieliek daudz pūļu, laika, nervu. Lielu lomu noslēpēja fakts, ka audžumamma sāka melot. Ja tā nenotiktu, iespējams, viss izvērstos savādāk.

-          Kā jums veicas tagad?

-          Mēs dzīvojam Juglā pie bērnu krusttēva un nesokas tik labi, kā gribētos. Iepriekš īrējām dzīvokli Iļģuciemā, taču vienu dienu saņēmām ziņu, ka dzīvoklis ir ieķīlāts un no tā ir jāizvācas.  Situācijā, kad Tev ir trīs bērni, tas ir ļoti grūti. Tobrīd Juris salauza kāju, palika bez darba un visa nauda, kuru bijām savākuši, bija nepieciešama skolai, un atkal palikām bez nekā.

-          Kas Tev varētu palīdzēt?

-          Nedēļu atpakaļ gāju uz sociālo dienestu, un izstāstīju radušos situāciju. Pretī saņēmu atbildi, ka viņi nedod dzīvokļu, lai gan es nemaz nemeklēju dzīvesvietu. Viss, ko es vēlos, ir vienkārši dzīvot savu dzīvi kopā ar bērniem. Es nezinu, kā to izdarīt... Es nevēlos, lai atkārtojas tas, kas reiz jau bija. Es jūtu, ka šeit ir robeža, es eju un prasu palīdzību, bet viņi nepalīdz. Es jūtu, ka mums ir grūti, taču es negribu pazaudēt.

Attiecību koučs Kristīne Kreile atgādina, ka nosodīt ir vieglāk nekā iedziļināties, jo katram šķiet, ka viņam pietiek ar savām problēmām. Lai mēs varētu izprast un pieņemt otru cilvēku, mums jāspēj ieskatīties arī sevī pašā un arī nepatīkamajās lietās, kas ir mūsos. "Katrā no mums ir īpašības, kas citos koncentrētas varbūt lielākā apjomā, tāpēc, pirms nosodīt, ir nepieciešams paskatīties arī uz sevi un atzīt, ka varam saprast otru. Tā kā tas bieži ir ļoti grūti, tad pirmā reakcija, protams, ir nosodīt vai izlikties, ka tas mani neskar," atgādina K. Kreile.

Mēs vēlamies viest sajūtu Unai, ka dzīvē var būt arī labi notikumi. Trīs meitu mamma ir divus gadus cīnījusies par to, lai bērni dzīvotu ar viņu un šo cīņu uzveikusi. Mēs aicinām jūs ziedot Māmiņu kluba Labdarības fondam, lai mēs visi kopā varētu dot jaunu startu Unas ģimenei - iespēju atrast mājvietu - īres dzīvokli. Tāpat Unas vecākajām meitām ir nepieciešams apģērbs un apavi ziemai. Ja jums ir iespēja palīdzēt, lūdzu, rakstiet mums.

MĀMIŅU KLUBA LABDARĪBAS FONDS

Ziedojumu konts:  LV27UNLA0055000548342 

Ziedojumu tālrunis: 90067000 (Maksa par zvanu 1.42 eiro)

Kontaktinformācija:

e-pasts: fonds@maminuklubs.lv

Tālr.nr. +371 28670057