17.05 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Jebkuru svētku komercializācija, vislielākajā mērā jau Ziemassvētku, piedien rietumu patēriņa dzīvesveidam, kas pats par sevi nav nekas slikts, ja vien neaizmirstam par svētku pamatbūtību.
Par apņemšanos
Tā Māmiņu Klubam TV raidījuma intervijā atzina Rīgas Lutera draudzes mācītājs, trīs dēlu tēvs Kaspars Simanovičs. Atceroties savu pieredzi, viņš gan mudina būt uzmanīgiem arī šajā ziņā, jo pirms vairākiem gadiem ar Lutera draudzes jauniešiem svētku laikā mēdza braukt uz veco ļaužu pansionātiem ar iestudētu izrādi, lai iepriecinātu tur dzīvojošos Ziemassvētkos. Taču tad apjautuši, ka Ziemassvētkos visi brauc ciemos, dāvina un pēkšņi atceras un šajā laikā cilvēkiem pāriet pāri ārprāts, taču visu pārējo gada laiku pansionātos valda klusums un tukšums. Tāpēc K. Simanovičs mudina nepārspīlēt un drīzāk Ziemassvētku laikā iekšēji apņemties, ka turpmākā gada laikā kādā citā mēnesī, nedēļas nogalē izdarīsi kādu labu darbu, necenšoties visu aptvert Ziemassvētku nedēļā.
VISU INTERVIJU SKATIES ŠEIT
Mūsdienu jaunie vecāki
Mācītājs Kaspars Simanovičs ir trīs dēlu tēvs un no savas pieredzes var salīdzināt mūsdienu jaunos vecākus ar jaunajiem vecākiem pirms vairākām desmitgadēm. Kā šo gadu laikā mainījusies pieredze un bērnu audzināšana? “Šodienas jaunie vecāki, domāju, ir mazliet labākās pozīcijās nekā jaunie vecāki deviņdesmitajos gados, kad bijām tikko izgājuši no padomju gadiem, līdzi nesām padomju mantojumu ar visu nesakārtotību, ar daudziem neizgaismotiem jautājumiem, par kuriem netika runāts, tāpēc vecāki kūlās, kā nu sanāca,” teic mācītājs. Viņš atzīst, ka ir pieļautas daudzas kļūtas un no šodienas redzes viedokļa ļoti daudz ko darītu savādāk, taču tas drīzāk būtu ne tik daudz informācijas, kā dzīves pieredzes jautājums.
Kaspars Simanovičs apprecējās 19 gadu vecumā un pats smejoties teic, ka semināros mudina citus tā nedarīt, jo būtiski atšķiras brieduma pakāpe 19 un 29 gados. Tiesa, mūsdienās jauni cilvēki vairs neprecas tik agrā vecumā, taču tam drīzāk ir nevis saistība ar racionāliem aprēķiniem, bet gan ar pārmaiņām sabiedrībā, kura gaida, ka jaunietis sākumā iegūs izglītību, labu darbu, nostabilizēsies, iegūs mājokli un tikai tad skatīsies ģimenes, bērnu virzienā. “Tā varbūt ir komercializācija, taču tās blakus efekts ir pozitīvs, jo jaunie cilvēki apprecas pietiekami lielā vecumā, lai jau tad, kad ir darīšana ar bērnu audzināšanu, nepieļautu tās kļūtas, kas ir tad, ja bērni ir ļoti agrīnā vecumā, un kā personība vēl neesi izgājis cauri daudzām pieredzēm,” liek aizdomāties Rīgas Lutera draudzes mācītājs.
Bērni – dabiskā līme, kas satur kopā sievieti un vīrieti
Pirms vairākām paaudzēm lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvoja nevis pilsētās, bet laukos. Dzīvojot agrārā vidē, bija nepieciešamas darba rokas, kas aprūpētu saimniecību, tāpēc gluži dabiski, ka bija kuplas ģimenes ar daudziem bērniem un ģimenē teju visu laiku bija zīdainītis un mazi bērni, par kuriem gādāt. Kā saka mācītājs, tieši bērni ir dabiskākā līme, kas satur kopā sievieti un vīrieti.
Mūsdienās, kad lielākā daļa dzīvojam pilsētās, ģimenēs vairs nav desmit bērnu, un vīrietim un sievietei ir vajadzīgāka lielāka izdoma un kompensējošie mehānismi, kāpēc būt kopā tad, kad mazākais bērns jau ir paaudzies un nošķirts no krūts. “Ar to gribu sacīt, ka vīriešu un sieviešu attiecībās ir jautājumi, kas būs aktuāli vienmēr, un tie ir bioloģiskie procesi, kas ar mums notiek, un ar kuriem ir jārēķinās un kurus nevaram ignorēt,” stāsta mācītājs. Jo labāk šos procesus apzināsim, jo veiksmīgāk varēsim saprast, kā sev palīdzēt. K. Simanovičs: “Diemžēl bieži vien attiecības sākas vienkāršā bioloģiskā līmenī, kad viens otram patīk, ir labs sekss, uzražojam pāris bērnu un saprotam, ka par bioloģisko efektu vairāk nekā arī nav.”
Mācītājs secinājis, ka cilvēki neizprot attiecību procesus, viņos nav vajadzīgās prasmes jeb arī paši nākuši no šķirtām ģimenēm. “Nākot no šķirtas ģimenes, esam vērojuši savus vecākus, kuri ir dzīvojuši kopā, risinājuši krīzes, bet vienā brīdī ir izšķīrušies. Tas nozīmē, ka esam vērojuši šos procesus, pēc kuriem vienā brīdī aptrūkušies faili,” stāsta Rīgas Lutera draudzes mācītājs. “Tāda ir skaudrā realitāte. Labā ziņa ir tā, ka lietas var dzīvē mainīt un tās mainās, jābūt vien vēlmei un gribēšanai,” saka viņš.
Padomā par to, kas iepriecinātu tevi pašu
Rīgas Lutera draudzes mācītājs teic, ka mēs esam tik līdzīgi, kas nozīmē, ka ne tikai problēmas ir līdzīgas un drīkstam meklēt palīdzību un zināt, ka to iegūsim, bet līdzīgi esam arī tajā ziņā, ka priecājamies par līdzīgām lietām un varam viens otru iepriecināt ar līdzīgām lietām.