Latvijā lielākais muižas komplekss - Nurmuiža Laucienē

Talsu novada, Laucienes pagastā ir ļoti skaists ēku komplekss. Tiesa, skaists viņš ir tikai pēdējos gadus. Krietni pirms tam, iebraucot Laucienes pagastā, visiem pavērās diezgan bēdīgs skats un Nurmuižas pils ēkām. (Senos laikos Lauciene bija muižas centrs un tā tika nosaukta par Nurmuižu.) Ja tās vispār var nosaukt par ēkām, tur bija tikai vēstures liecības, pus sabrukušas mājas, un akmeņu kaudzes, kas liecināja, ka šeit, senos laikos, ir bijis, kas ļoti skaists. Šis komplekss ir lielākais muižu komplekss, kas ir saglabājies līdz mūsdienām.

Nevienam nav noslēpums, ka 2005.gadā šo īpašumu iegājās Aizkraukles bankas līdzīpašnieks Oļegs Fiļs. Pa šiem gadiem lielais komplekss ir ļoti mainījies. Ēkas, kas bija glābjamas ir restaurētas, ļoti daudzas ir uzceltas no pašiem pamatiem, par piemēru ņemot to, kā viņas ir izskatījušās senos laikos.

Ikdienā, šis īpašums ekskursantiem un zinātkārajiem nav pieejams. Pils vārti vienmēr ir ciet. Tāpēc vietējos un arī apkārtnes iedzīvotājus iepriecina tās retās reizes, kad vārti tiek atvērti un ir iespējams gida pavadībā, izstaigāt šo īpašumu. Jau iepriekš gribējām uz turieni aizbraukt, bet vienmēr laika/datumu nesakritība mums lika šķēršļus. Līdz beidzot, vakar, Laucienē bija pagasta dienas, kuru ietvaros, atkal tika dota iespējā ielūkoties lielajā īpašumā. Mēs protams nelaidām garām šo iespēju, un devāmies izlūkos.

Jau tuvojoties pils kompleksam, visas ceļa malas un stāvvietas bija pilnas ar mašīnām, bet ne tik ļoti, lai neizdotos atrast vietiņu arī sev. Mēģināju uztaisīt foto, kur redzams viss komplekss, bet tas nav fiziski iespējams, ja nu vienīgi ar dronu no augšas, jo īpašums atrodas abās šosejas pusēs un nekādi nav ietilpināms vienā kadrā.

Ieeja pils teritorijā bija bez maksas. Pagasta dienu ietvaros, Nurmuižas pils parkā bija izvietotas dažādas atrakcijas bērniem. Samējāmies, jo lielākoties tur manījām pieaugušos, kas mēģināja tikt galā ar dažādām spēlēm. Bērni pa to laiku izklaidējās piepūšamajā atrakcijā, vai laida ziepju burbuļus.

Vietējie un ne tikai vietējie ražotāji tirgojās ar saviem darinājumiem. Nedaudz maliņā ikvienam bija iespēja doties izjādē ar zirgiem.

Tiem, kas vēlējas sīkāk uzzināt visu par šo vietu, nācās stāvēt diezgan garā rindā uz ekskursiju gida pavadībā. Ekskursijas notika ik pa 1,5h, lai visiem redzēt gribētājiem būtu iespēja.Ja pērn varēja ieiet gandrīz visās ēkās un aplūkot to iekšpuses, tad šogad šis prieks gandrīz bija liegts. Komplekss ir attīstījies un tagad piedāvā arī telpu nomas īpašiem notikumiem, tāpēc šogad daudz kur durvis bija slēgtas. Žēl, jo pēc nostāstiem, dažās tiešām būtu gribējies ielūkoties.

Bet ja kādam ir vēlme skaistā vietā nosvinēt kādus īpašus svētkus – tad nu lūk ir iespēja.

Vietējie zina stāstīt, ka jau pavisam drīz, ceļa malā esošajā ēkā tiks atvērts restorāns. Ar nepacietību gaidīsim šo notikumu.

Man ir liels prieks par šādiem vēstures mantojumiem un to īpašniekiem, kas dara visu iespējamo, lai viņus atjaunotu un saglabātu. Un vēl lielāks prieks, par to, ka viņi dalās arī ar mums!