09.05 18:00-20:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 6
Piedzimsot bērniņam, maināmies ne tikai mēs pašas, bet arī mūsu attiecības. Uz sarunu studijā aicinājām psihoterapeiti Ainu Poišu.
Studijā viesosies psihoterapeite Aina Poiša
Uzzināsim visu par krīzēm attiecībās un meklēsim atbildes uz jautājumiem:
- Kas liecina par to, ka pāra attiecībās ir krīze?
- Kā risināt dažādas pāra problēmsituācijas?
- Kas ir krīzes ģimenē un kā ar tām tikt galā?
- Kā stiprināt pāra attiecības
Vai arī tev ir, ko pajautāt par šo tēmu?
Videosarunu vada Kristīne Virsnīte
TAGAD VAR, UN NAV NEKĀDU PROBLĒMU NOSKATĪTIES.
ļoti interesanta saruna! Šī tēma ir jāattīsta un jārunā vēl un vēl. Aina Poiša ir izcila šajā jomā!
paldies par sarunu, jūs kā vienmēr esat super.
lasot un dzirdot to visu es saprotu cik gan es esmu laimīga, jo man ģimenē nav alkohola- nav tā izraisīto stulbo problēmu, mani vīrs mājās novērtē, kaut sēžu mājās jau praktiski 2.gadu.
novēlu citām mammām atrast saskaņu ģimenēs.
mēs ar vīru neesam laulāti baznīcā, jo tieši visi tie zemūdens akmeņi mūs kaitina, jo mēs uzskatām ka neviens zvērests vai solījums baznīcā nevienu laulību nav padarījis stiprāku.
galvenais nemaini savu nostāju, liec izvēlēties vai nu vai nu
tā kā manā ģimenē tādas bēdas nav, tad esmu laimīga, jo mans vīrs nedzer jau daudzus gadus, un līdz ar to pati arī ne mutē neņemu, un jūtos tikai laimīga un iesaku tā darīt arī citiem.
mans vīrs pirms iepazinās ar mani jau dažus gadus nebija lietojis grādīgos, jo pats bija tā nolēmis, un to cīņu izcīnīja viens pats, parādot ka ar gribasspēktu var visu, tāpat arī no smēķiem ir atteicies.
lai jums izdodas.
likvidēt netu uz kādu laiku, sarunāt ka katrs pa stundiņai un viss, nu tas jau ir kā ar jebkuru lietu.
kā es jau rakstīju Labākās sievas konkursa blogos, tad laikam tām precībām, laulībām ir jānobriest, jāsāk saprast ko gribās, un kā gribās, respektīvi tas vīrs ir jānopelna un jāsagaida, tad arī iznāks burvīgs tētis bērniem.jo tā iznāca manā ģimenē- apprecējāmies apzinātā vecumā, jeb pēc 25, un esam laimīgi kopā.
man reiz teica iedomājies ka to saka tava miesīgā māte, nu tad reizēm tos izteikumus var uztvert mierīgāk.
vēl es bieži apsveru kāpēc gan viņa tā pateica, un nereti tam ir vienkāršs izskaidrojums.
Ir gan redzēts gadījums, kur jaunais pāris uztaisa brīnišķīgas kāzas baznīcā , bet pēc 1 gada kopdzīves izšķiras, jo "laulība nebija gluži tas, kas domāts".
tur Tev ir taisnība - ja precas zagsā, tad neviens neliek iet uz nekādiem kursiem. varbūt tas arī var būt kā iemesls kāpēc tik daudz pāri izšķiras, jo tas varbūt ir bijis kā spontāns plāns - no sērijas - a davai precamies!?
baznīca tam visam pieiet ļoti nopietni, jo tur tu laulājies uz visu mūžu. es uzskatu, ka vajadzētu arī zagsa kāzām.
Mans jautājums vairāk ir par to - ja sieviete noskata sava nākamā bērna tēvu, kāpēc izvēlas radīt bērnu kopā ar tādu, par kuru taču zemapziņā intuitīvi ir jābūt skaidram, ka viņš pametīs? Vai tā ir pieredze kas nāk no sievietes vecākiem, ģimenes, kur tēvs pamet bērnus, jeb tas ir vēl kaut kas cits?
Jā,par laulību kursiem baznīcā ir dzirdētas labas atsauksmes, bet man jau liekas, ka tie cilvēki, kas grasās laulāties un pieiet šai lietai nopietni, jau tā ir gatavi abpusēji ieguldīt pūles attiecībās.
Bet ja nelaulājas baznīcā, kur tad pāris apgūst nepieciešamās zināšanas ģimenes veidošanai? No savas ģimenes pieredzes, vecākiem,, bet tā ne vienmēr ir pozitīva..diemžēl
ja pāris vēlas laulāties baznīcā, tad ir jāapmeklē laulību kursi! ir iespēja arī tos apmeklēt, ja vēl nemaz nevēlas laulāties. mums ar vīru gan nebija pirmslaulību kursi, bet gan individuālas sarunas ar mācītāju, katram atsevišķi. ļoti noderīgas!
manuprāt, ka bieži vien sieviete pati tik ļoti vēlas bērniņu, ka nemaz nedomā vai šis vīrietis būs blakus kā tēvs! viņa bērniņu grib sev! egoistiski, jo šādos gadījumos sieviete nereti pat nepajautā vīrietim - vai viņš grib bērnu! tad nu sanāk, ka sieviete plāno bērnu, bet vīrietis nē.
Situācija - abi vecāki ir strādājošie, daudz laika pavada darbā, ziedo karjerai. Kas notiek ar vīrieša un sievietes lomām ģimenē? Sieviete ir tāda pati pelnītāja kā vīrs, varbūt pat aktīvāka. Vai ilgtermiņā viņa būs apmierināta ar šo situāciju, ka viņai ir tik daudz jāstrādā? Ir dzirdēts, ka vidušķira atgriežas pie modeļa, kur vīrietis strādā un sieviete tomēr atļaujas palikt mājās, rūpējas par mājas dzīvi, bērniem, bet neveido aktīvu karjeru. Kā Jūs vērtējat šo modeli, vai tas tomēr nav labāks, nekā mūždien strādājošā māte, kas ir būtībā uzņēmusies vīrieša lomu?
Kā izvēlamies savu bērnu tēvus? Kāpēc dažkārt sanāk "izvēlēties" nepareizo - piemēram, vīrietis pamet sievieti jau grutniecības laikā vai īsi pēc bērna piedzimšanas. Kā to varēja intuitīvi nejust un radīt bērnu kopā ar šādu vīrieti? Kas vada šos neapzinātos procesus?
Vai pārim nevajadzētu sagatavoties laulībai tāpat kā bērna piedzimšanai? Mēs ejam uz dzemdību kursiem, bet vai nevajadzētu arī tādus laulību kursus? Kur pastāsta, kas tad ir partnerattiecību pamats un kā saglabāt labas attiecības ilgstoši?
Kuros kopdzīves gados iezīmējās krīzes situācijas visbiežāk? Piemeŗam, 2 gadu laikā vai 5 kopdzīves gados?