19.04 18:15-20:45
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Eva Johansone
Kristīnes pārmaiņu brīdis profesionāli iesākās ar abu dēlu piedzimšanu. Viņa atzīst, ka mirklis, kad sieviete kļūst par māti, ir transformējošs. Tā ir ne tikai atbildības uzņemšanās, bet arī palūkošanās uz visu no jauna. Pēc maģistra studijām LMA Kristīne daudzus gadus ir darbojusies savā profesijā kā interjera dizainere, taču pienāk brīdis, un dzīve piespēlē jaunus izaicinājumus. Radās apģērbu zīmols “PLAUDE APPAREL”.
Kādēļ pievērsies modei? Tu esi talantīga dizainere. Varēji taču mierīgi dzīvot jau nopelnītā komforta robežās.
Interjera dizainera darbs 15 gadu garumā man iemācīja ļoti daudz. Ar savu pieredzes bagāžu varu atrisināt sarežģītas situācijas. Mode, tērpi, audumi ir jauns izaicinājums. Tas ir tāpat kā no jauna apgūt profesiju. Aiz katra stūra gaida jauna atklāsme, jauna pieredze. Pirms desmit gadiem devos dekrētā, jutu, ka atgriezties darbā ir grūti. Strādājot ar klientiem dizainera darbs bieži vien prasa lielu emocionālo spriedzi. Vienlaicīgi tu esi arī psihoterapeits, jo iekārtojot mājokli, apkārtējo vidi, tas ir ciešā sasaistē ar cilvēka iekšējo pasauli. It īpaši tas, protams, ir jūtams strādājot ar privātajiem klientiem. Sajutu, ka man tobrīd tas ir par smagu.
Ar bērniņa ienākšanu sievietē atveras jauni apvāršņi, sajūtas. Bieži vien līdzšinējais darbs, aktivitātes vairs nešķiet piemērotas.
Izstudēji vides dizainu Mākslas akadēmijā. Sanāk, ka visu ar modi saistīto apguvi pašmācības ceļā?
Tieši tā, taču tas ir aizraujoši! Daudz kas jāapgūst no jauna eksperimentu veidā, taču palīdz tas, ka ir pieredze darbā ar dažādiem materiāliem. Veiksmīga kompozīcija veido labu siluetu un materiālu tektonika piešķir individualitāti ne tikai izstrādājumam, bet arī valkātāja kopt ēlam. Daudzko mācos no šūšanas meistariem. Man kā dizainerei visi audumi jānotestē. Mazgāju tos dažādās temperatūrās, lai pārliecinātos par kvalitāti. Negribas piedzīvot to, ka tavu darbu nes atpakaļ, jo tas nav attaisnojis pircēja cerības. Tagad saprotu, cik svarīgi ir lietot drošas un pārbaudītas lietas. Tas attiecas ne tikai uz materiāliem, bet arī uz sadarbības partneriem.
No šuvēju teiktā iemācījos, ka ar labu audumu ir viegli strādāt, sanāk skaistas vīles. Veikalā, kad pērkat drēbes, iesaku aplūkot vīles - vai tās ir līdzenas, vai nav saķērušās? Vēl viens padoms no manas puses - paskatīties, vai audums stiepjas pareizajā virzienā, vai tas komplimentēs jūsu augumam? It kā tāds sīkums, nianse, taču tas ir būtiski. No tā atkarīgs, vai un kā izskatīsies ceļgala, dibena, roku locītavu stiepšanās vietas. Vai neizstiepsies nepareizā virzienā, vai nenokarāsies? Lielāko daļu no šī visa esmu apguvusi pašmācības ceļā. Visus paraugus pati esmu notestējusi, nevar paļauties uz citiem, pašai jānotestē. Skatos audumus, kas piemēroti ikdienas valkāšanai. Daudz kas jāparedz uz priekšu - kā lins sarausies, kā audums stiepsies? Kad radīju pirmos tērpus, līdzās esošie sāka izrādīt interesi par maniem izstrādājumiem, un tā tas pa ķēdīti turpinājās. Atceros, ka pirmā bija konverta tipa kleita no džinsa auduma. Ir klienti, kas šobaltdien nēsā šo kleitiņu. Ikdienā pamanu dažādus sīkumus, kas iedvesmo mani: dažādu plakņu mijiedarbe, jūras pelēkie toņi, debesu sārtuma nokrāsas, dakstiņu jumts. Radīšanas procesā iesaistītas visas maņas. Tas kalpo ierosmei veidot savu dizainu.
Esmu pamanījusi, ka tevis veidotie tērpi izceļas ar ziemeļniecisku krāsu paleti!
Mani novērojumi praksē rāda, ka latviešu kliente lielākoties izvēlas ziemeļnieciskus toņus. Mūs, protams, ietekmē apkārtējā vide, gaisma, arī tumsa. Piemēram, iedomājies, ziemā viss ir daudz blāvāks, reti kura no mums to dzelteno vai oranžo toni vēlēsies uzvilkt, jo mūsu ādas tonis tobrīd ir blāvs. Tādēļ likumsakarīgi, ka izvēlos tērpus veidot piezemētos toņos.
Pat tās latvietes, kuras valkā sarkanas krāsas tērpus, izvēlas vēsāku tonalitāti, piemēram, aveņsarkano nevis asinssarkano, jo tajā viņas jūtas komfortablāk.
Bieži lasu, ka modes dizaineri iztēlojas savu tērpu valkātājas, piešķirot tām noteiktas īpašības. Kādas tu iztēlojies savu tērpu valkātājas?
Mans mērķis ir radīt tērpus, kuros valkātājas siluets iegūst ideālu figūru, bet lai tas vienlaikus nedominē pār personību. Cenšos panākt, to, lai tērps saskan ar personību, lai tas izceļ viņas raksturu. Nav jābūt pilnam skapim ar dažādiem apģērba gabaliem, galvenais , lai tas ir savā starpā kombinējams. Tērpu var viegli transformēt ar aksesuāru palīdzību - jostiņu, auskariem utt. Mūsdienās ir aktuāli, lai tērps labi izskatītos gan ar sporta apaviem, gan ar augstpapēža kurpēm. Funkcionalitāte ir prioritāte, jāļauj valkātājai būt dinamiskai, nezaudējot sievišķību.
Šobrīd arvien lielāku popularitāti iemanto ideja par skapju pārkārtošanu un atbrīvošanos no liekā. Lielākoties tie, protams, ir drēbju kalni.
Arī man dažādos dzīves posmos domas palīdz sakārtot atbrīvošanās no liekā: sakārtojot skapi, saimniecības lietas, garšvielu plauktus.
Ir tāds nerakstīts likums, ka vērts šķirties no tā, kam neesi pieskāries pēdējo divu gadu laikā.
Ko tur liegties, mums visiem skapji pilni ar šādām lietām. Ir vērts saņemties, lai atvēlētu sev vairāk telpas un elpas - tā, lai plūst jaunas domas un vēsmas! Mans padoms ir izvēlēties mazāk, bet kvalitatīvas lietas. Labi produkti var kalpot ļoti, ļoti ilgi.
Mazāk kvalitatīvas drēbes un aksesuāri arī nav ētiski ražoti..
Daudz domāju un analizēju, kā strādā masu ražotāji. Redz, lielu apjomu ražošanai nav iespējams noturēt augstu kvalitātes latiņu. Mani izstrādājumi tiek ražoti Latvijā, bet tas ir ne tikai tāpēc, ka atbalstu vietējo ražošanu. Tas arī tādēļ, ka es to varu pārraudzīt, varu aizbraukt, izvēlēties diegus, aizvest furnitūru. Es procesu pārraugu aci pret aci, nodrošināt kvalitāti visos posmos. Lielie ražotāji to nevar, un reizēm pat, ja dizainers visu iecerējis labi un pareizi, dzīves realitāte ar daudzajiem ķēdes posmiem apģērba ražošanā, to sabojā. Jebkurš uzņēmums, kas sasniedz noteiktu apjoma slieksni, saskaras ar šo problēmu. Pie labākās gribas grūti to kvalitāti saglabāt. Man pašai personīgi no kvalitatīviem latviešu darinājumiem patīk Baibas Ladigas tērpi un Diānas Zvīnes “Matildes” adījumi. Latvieši vispār lielākoties rada ļoti kvalitatīvu apģērbu, tādēļ cenas ir augstākas. Mans padoms tomēr ir apdomīgi izvēlēties kvalitatīvāku, lai arī dārgāku apģērbu, beigās tāpat ietaupīsiet.
Mainoties sezonām, mūs lielveikalu reklāmas mudina pirkt jauno kolekciju drēbes. Esmu lasījusi, ka 80% saražotā un neizpirktā apģērba vienkārši izmet, kad sākas jaunā sezona. Tāds neapturams patērnieciskuma ritenis.
Arī es esmu aizdomājusies, kur paliek viss tas apjoms saražoto, bet neizpirkto drēbju. Personīgi uzskatu, ka katru sezonu skriet pakaļ tendencēm ir neapdomīgi. Esmu pamanījusi, ka cilvēki, kuri patiesi vēlas izkopt stilu, akli neskrien līdzi jaunākajām modes tendencēm. Iegādājas kvalitatīvu, laikmetīgu apģērbu, kas būs stilīgs un derēs arī nākamajām piecām sezonām. Tā ir arī atbildīga un ilgtspējīga attieksme pret vidi, ekoloģiska domāšana. Es arī priecājos, ka manu dizainētu apģērbu valkā vairākus gadus, tas nozīmē, ka savu darbu esmu paveikusi labi - kvalitāte nepieviļ.
Kas pēdējā laikā tevi ir iedvesmojis, aizkustinājis?
Jebkura lieta prasa ļoti lielu darbu, bet katram no mums tiek dota iespēja, jautājums, vai mēs to izmantojam. Netflix noskatījos filmu par amerikāņu dizaineru, kur izskan teorija, ka 18 gadu vecumā mēs neko lāgā nesaprotam - pasaule atvērta, bet, ja iedod lāpstu, neko daudz izrakt nevaram. Līdz 30 - 35 gadiem ir laiks lietu apgūšanai, paša ambīcijai kaut ko iemācīties.
Kad pienāk 40 gadu slieksnis, mācību laiks ir beidzies un tas ir tas brīdis - vai nu tu sāksi kaut ko darīt, rakt vai arī pazaudēsi šo iespēju.
Kad paanalizē, tad lielie grandi, dizaineri savus apgriezienus uzsākuši ceturtajā gadu desmitā. Ir izņēmumi, protams, bet, skatoties filmu, guvu apstiprinošas sajūtas, ka daudz kam gatava esmu tikai tagad. Šajā dzīves posmā esi apzinātāka, pieņemu kritienus un kļūdas. Šis ir mans laiks.