Ilze Ķuzule-Skrastiņa: “Mammas loma man ir iedevusi lielāku pašapziņu”

Pirms teju desmit gadiem Dailes teātra aktieru pāris Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Artūrs Skrastiņš kļuva par dvīņu Emīlijas un Marata vecākiem. Kā atzīst Ilze, bērnu piedzimšana viņai devusi vēl lielāku pārliecību par sevi gan uz skatuves, gan arī dzīvē.

Vai novēl bērniem kļūt par aktieriem?

Ilze stāsta, ka viņai būtu sarežģīti, ja kāds no bērniem vēlētos kļūt par aktieri, jo šajā profesijā pastāv liela atšķirība starp “gribēt”, “kļūt” un patiešām arī kļūt par aktieri. “No manas puses nevienam no viņiem nebūtu novēlējums kļūt par aktieri, bet ja tas būs viņu ceļš, es tam priekšā nestāšos,” saka Ilze Ķuzule-Skrastiņa.

Viņa stāsta, ka bērni vēlas, lai abi vecāki atdalītu darbu no mājām, tāpēc viņu sarunas par teātri nepārtraukti tiek pārtrauktas, pievēršot vecākus ikdienai un sadzīvei. “Viņi negrib mūs atdot profesijai,” saka viņa.

Ilze teic, ka viņu profesionalitāte slēpjas tajā, ka abi spēj atdalīt darbu no mājām, kas abiem ir svēta lieta. Vienlaikus viņa atzīst, ka ir labi, ka ir bērni, jo pretējā gadījumā viņas dzīve paietu lielākoties tikai teātrī.

VISU INTERVIJU SKATIES ŠEIT

Ar ko atšķiras mammas lomas no lomām teātrī?

“Ir lomas, kas tiešām ņem, bet ir arī tādas, kuras dod. Ja runājam par mammas lomu, tad varētu teikt, ka tas man ir iedevis lielāku pašapziņu,” teic Ilze.

Viņa atceras, ka periods, kad teātrī atgriezusies jau kā mamma, viņai bijis ļoti īpašs posms, jo apzinājusies, ka nu ir kļuvusi par kaut ko vairāk. Vēl pirms bērnu piedzimšanas viņa bijusi atkarīga no profesijas un dzīvē nav bijis nekā svarīgāka kā sevi pierādīt, bet pēc kļūšanas par mammu apzinājusies, ka viņai ir arī atkāpšanās ceļš, jo aiz muguras stāv vēl kaut kas. “Kļūšana par mammu man iedeva foršu pašapziņu un palīdzēja lomās kļūt brīvākai un nekaunīgākai,” atzīst Ilze, nosakot, ka loma teātrī beigsies un teātris ir gaistoša māksla, bet mammas loma gan nē.

Strādā pie katra bērna individuālās personības

Pirms Emīlijas un Marata ienākšanas ģimenē, Ilze daudz lasījusi par dvīņu psiholoģiju un viņu domāšanu. Vēl pirms bija zināms abu bērnu dzimums, ārsti un gudri cilvēki ieteikuši maksimāli izvairīties no bērnu ģērbšanas vienādās drēbēs, taču no tā Ilzei un Artūram bija viegli izbēgt, jo bērni nav viena dzimumam. Lielu uzmanību abi pievērš arī tam, lai abi bērni tiktu uzrunāti nevis ar “dvīņi” vai “jūs”, bet gan ar “tu” un “tu”, daudz strādājot pie katra bērna personības atsevišķi.

Latviešu sievietēm ir ar ko lepoties

Nav nekā sarežģītāka par bērnu audzināšanu, taču Ilze atzīst, ka viņai vienmēr ir bijusi veselīga egoisma deva. Tiesa, kad bērni bijuši mazāki, viņa to arī izmantojusi retāk, taču tagad viņai ir vienkāršāk atrast laiku sev. “Es vienmēr esmu iestājusies par to, ka tad, ja gribat redzēt laimīgu mammu un sievu, iedodiet man laiku arī sev,” saka Ilze.

Runājot par Latvijas sievietēm, viņa dalās ar saviem novērojumiem, ka esam diezgan pašpārliecinātas, gudras un kritiski domājošas, jo mums jau vēsturiski ir bijušas daudzas stipras sievietes, tāpēc mums ir ar ko lepoties, jo tas aizvien dzīvo mūsos.

VISU INTERVIJU SKATIES ŠEIT