Grūts brīdis manā dzīvītē!!

Reizēm mums dzīvē nākas pieņemt gan vieglus lēmumus, gan smagus lēmums un šodien tika pieņemts viens no smagākajiem lēmumiem manā dzīvē, mans vīriņš šodien aizbrauca strādāt uz ārzemēm lai nopelnītu to naudiņu lai mūsu ģimene spētu izdzīvot šajā smagajā dzīvē. Un es sapratu ko nozīmē būt psiholoģiski salauztam man ir tāda sajūta ka man sirdi izrāva nevaru apstāties raudāt un visu laiku kustēties. Visa māja atgādina par to ka viņš man bija blakus bet viņa vairs nav un tuvākos trīs mēnešus nebūs tagad rakstot šo vēstuli es domāju cik labi būtu ja pie mums Latvijā būtu iespējams strādājot izdzīvot tad mums nebūtu jāšķīrās uz šo ilgo laiku, bet saprāts liek domāt par to cik daudz mums mūsu dzīvē vajag lai būtu iespējams dzīvot šeit un vairāk nešķirties. Tik daudz plānu vajag māju nopirkt lai mūsu brīnumiņiem (bērniņiem) būtu kur dzīvo un neuztrauktos par to kur dzīvot un visu ko viņi vēlas nopirkt un atkal ir bet cik ilgi mums būs jāšķiras lai to visu sasniegtu? Es ceru ka es to psiholoģiski izturēšu un ar laiku būs vieglāk šo faktu pieņemt. Mums valsts aicina veicināt dzimstību Latvijā bet kā to izdarīt ja mums pat dzīvojot šeit nav iespējams mūsu bērnus uzturēt es pirmo reizi dzīvē izbaudu tik daudz sajūtu mīlestību pret manu vīru kurš ir gatavs doties tālu prom no Latvijas lai mūsu ģimene spētu izdzīvot, naidu pret mūsu valsti, cerību ka viss mūsu dzīvē izdosies, vilsanoš mūsu struktūrā, bailes ? ka var nesanākt un ka ar manu vīru Ārzemēs var kaut kas notikt un manis nebūs blakus..... ? ??????? Ne reizi manā dzīvē man nav bijis tik sāpīgi un tik slikti ? nekad dzīvē neēsmu bijusi tik dusmīga ???