Edgars Masaļskis: Man gribētos, lai bērni aug sportiskā vidē

Edgara un Ievas Masaļsku ikdiena nav iedomājama bez sporta. Edgars ilgus gadus bijis Latvijas hokeja izlases spēlētājs, un arī Ieva jau no agras bērnības bijusi saistīta ar sportu. Kā viņu dzīves ceļš aizveda līdz sportam un kā sportā iesaistīt bērnu, vaicājam Ievai un Edgaram.

Ievu sports interesējis jau no bērnības, jo viņa augusi sportiskā ģimenē. “Pati bērnībā nodarbojos ar tenisu, ļoti bieži braukāju gan uz tenisa, gan fiziskajiem treniņiem,” stāsta Ieva. Savukārt Edgars atzīst, ka viņam, kā jau padomju gados dzimušam bērnam, interese par sportu sākās pagalmā. “Mums pagalmā bija futbols, hokejs. Tā kā es biju vismazākais, mani vienmēr lika vārtos,” stāsta Edgars, atzīstot, ka tāpēc noteikti arī radusies vēlme spēlēt vārtos. Protams, hokejs Edgaram bijis īpaši tuvs arī tāpēc, ka vecāki skatījušies hokeju un tēvs gājis uz “Rīgas Dinamo” spēlēm, tādējādi šajā sporta veidā ievilinot arī dēlu. Aptuveni piecu gadu vecumā viņu vecāki aizveduši uz hokeja nodarbībām, savukārt 11 gadu vecumā viņš devies uz ASV. Edgars atzīst, ka šis brauciens atstājis uz viņu lielu iespaidu, jo apzinājies, ka dzīvē var daudz ko sasniegt un dzīvot citādāk.

Kādā vecumā bērnu sākt vest uz sporta treniņiem?

Edgars uzsver, ka sākotnēji ir jānogaida, kamēr bērnam nostiprinās skelets, kas nozīmē, ka, piemēram, uz hokeja treniņiem nevar vest bērnu, kuram vēl pat nav trīs gadu. Ieva viņa teikto papildina, uzsverot, ka sportā ir strikti nodefinēts, no kāda vecuma bērns var nodarboties ar katru no treniņa veidiem, taču sākotnēji, kamēr bērnam ir 4 – 6 gadi, visām sporta nodarbībām jābūt ar rotaļu elementiem.

Kurā no sporta veidiem virzīt savu bērnu?

Edgars Masaļskis uzsver, ka vecākiem vajadzētu ieklausīties savā bērnā, jo viņš pateiks priekšā. “Kad es biju pavisam maziņš, nebija ne telefonu, ne televizora un bērni spēlēja visādus sporta veidus – gan hokeju, gan futbolu. Mūsu bērniem bija grūtāk izvēlēties ko citu, jo viņi redzēja tikai hokeju, savukārt vecākiem, kuri nav profesionālā sportā, ir jāklausās, ko bērns grib, un jāpiedāvā alternatīvas,” saka Edgars. Viņš uzsver, ka vecākiem nevajag iedomāties, ka bērns spēlēs vienu konkrētu sporta veidu, jo pēc tam nevarēs saprast, vai tas bērnam patīk. Šī iemesla dēļ ir svarīgi ieklausīties bērnos.

Runājot par sporta veida izvēli bērnam, Ieva Masaļska norāda, ka daudzi sporta speciālisti iesaka izvēlēties vieglatlētiku, jo tā ir daudzpusīga un attīsta daudzas fiziskās īpašības. “Ejot vairākus gadus vieglatlētikā, varēs redzēt, kas ir bērna stiprās puses un kas nav,” saka viņa. Edgars piebilst, ka viņam kā sportistam gribētos, lai bērni aug sportiskā vidē: “Manuprāt, tas norūda, attīsta gan fiziski, gan arī citās lietās, kā arī bērni kļūst patstāvīgāki un viņiem ir komunikācija ar vienaudžiem ne tikai skolā, bet arī ārpus tās, palīdzot izveidoties par labu, sabiedrībā derīgu cilvēku.”

Ar ko jārēķinās vecākiem, kuru bērni apmeklē sporta treniņus?

Abi Masaļski ir pārliecināti, ka tas vecākiem ir kā pilna laika darbs. Ieva: “Vecākiem jārēķinās ar to, ka viņiem būs jāpatērē ļoti daudz sava laika. Es apbrīnoju, kā vecāki, kuri abi strādā, var uz treniņiem izvadāt bērnus, taču, realizējot bērna sapni, ģimenes vienmēr atrod veidu, kā to izdarīt.” Viņa arī piebilst, ka vecākiem jārēķinās ne tikai ar laiku, bet arī ar finansēm.

Edgars novērojis tendenci, ka vecāki, vēloties, lai viņu bērns kļūst labāks, sāk bērnu vadāt uz papildu treniņiem, individuālajiem treniņiem. “Tad redzi, ka bērns atnāk uz komandas treniņu un viņam vairs nav spēka. Tas nav pareizi! Bērns ar laiku pazaudēs interesi par sporta veidu, ja viņš būs noguris un nebūs priecīgs komandas treniņos,” pārliecināts ir Edgars Masaļskis.