Diāna Zande: Apzinātība palīdz attīstīt pieņemšanas spējas

Vai esi piefiksējusi, kā aizrit tava ikdiena? Visticamāk, darbs steidzina nākamo darbu un reizēm dari vairākas lietas vienlaikus, lai tikai visu pagūtu. Paralēli mazgājam veļu, aprūpējam bērnu, gatavojam ēst un darām vēl vairākus darbus, bet dienas beigās nekā no tā neatceramies, jo nevienā no šiem notikumiem neesam bijuši klātesoši.

“Mēs nevaram atcerēties to, kur nemaz īsti neesam bijuši klāt,” teic psihoterapeite, Māmiņu Kluba Vecāku skolas lektore Diāna Zande. Cilvēkiem saprotot, ka viņi vēlas vairāk piedzīvot savu dzīvi, būt mentāli veselāki, rietumu kultūrā jau ilgāku laiku populāra kļuvusi no Budisma aizgūtā apzinātība.

Kas ir apzinātība? Lai arī apzinātībai ir dažādas definīcijas, viena no tām skaidro, ka apzinātība ir spēja būt šajā brīdī. “Pilnībā apzinoties šī brīža pieredzi, apzināti fokusējam savu uzmanību uz notiekošo, pieņemam notiekošo bez vērtēšanas, necenšoties to mainīt vai ietekmēt,” stāsta Diāna Zande, uzsverot, ka apzinātībā koncentrējamies uz šo brīdi, dzīvojot tagad.

Apzināta bērna audzināšana. Diānas Zandes lekcija tiešsaistē

Apzinātība bērnu audzināšanā

Apzinātība iezīmējas arī bērnu audzināšanā. “Apzinātība vecāku lomā ir gluži kā mācīšanās process, radošs process nevis rezultāts. Apzināšanās ietver mērķtiecīgu katra brīža apzināšanos. Mēs spējam apzināties savus bērnus, ģimeni, mājas, plašāku kultūras kontekstu,” skaidro D. Zande. Izmantojot apzinātību bērnu audzināšanā, tas sniedz iespēju labāk izprast sava bērna unikālo dabu, tāpat arī apzinātība vecāku lomā attīsta klātesamību. “Lielākas spējas būt klātesošam un reaģēt, atbildēt, veltīt visu uzmanību bērnam,” par apzinātības nozīmi bērna audzināšanā stāsta psihoterapeite, liekot katram aizdomāties par savu bērnību. “Domājat par savu bērnības pieredzi, atcerieties cilvēkus, ar kuriem jums šķita jauki būt kopā. Pārsvarā viņiem ir viena iezīme – viņi jūs redzēja, dzirdēja un bija patiesi kopā ar jums,” teic viņa.

Diāna Zande mudina vecākus katru dienu veltīt laiku savu bērnu vērošanai.

3-4 reizes dienā velti vienu minūti laika, lai vienkārši novērotu savu bērnu! Sēdi, vēro bērnu un uzdod sev jautājumus, aprakstot novēroto:

Kā šobrīd izskatās mans bērns?
Ko mans bērns šajā brīdī jūt?
Kas manam bērnam šajā brīdī ir vajadzīgs?
Ko es šobrīd jūtu? Varbūt esmu lepna, noraizējusies vai arī mīlestības pilna?

Ikdienā bērni daudz laika pavada mūs vērojot, tāpēc ir iepazinuši ikvienu vecāku mikrokustību, taču par saviem bērniem mēs zinām ļoti maz, jo esam aizņemti savās ikdienas rūpēs. “Apzināti esam tad, kad mazulis ir tikko piedzimis, pirmās reizes viņu vannojam vai liekam pie krūts. Tad esam pilnībā koncentrējušies un esam iekšā notikumā, tāpēc šos brīžus atceramies,” skaidro D. Zande.

Vieglāk pieņemt pašu reaktīvos impulsus

Apzinātība vecākiem palīdz attīstīt pieņemšanas spējas. Mēs spējam labāk pieņemt šajā mirklī notiekošo. Jā, ir lietas, kas bērnu audzināšanā mums patīk, taču ir arī daudzi momenti, kas rada grūtības, jo mazi bērni prasa resursus. Apzinātība to palīdz pieņemt bez vērtēšanas. Ar tās palīdzību arī spējam labāk pieņemt mūsu pašu reaktīvos impulsus un savu rīcību.

Apzinātība palīdz nevis sevi vainot, ka esmu slikta mamma, bet gan mācīties atbildēt šajās situācijās ar lielāku laipnību pret sevi, bērnu un pašu situāciju. “Apzinātība nozīmē mācīšanos un lielāku izpratni par to, kā ikdienā savus bērnus audzinām. Apzinātība attīsta arī spējas priecāties par audzināšanas pozitīvajiem aspektiem un pieņemt tos aspektus, kas nav patīkami,” uzsver D. Zande.