10.05 10:00-12:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Lai arī cik ļoti vēlētos tvert dzīvi, dzīvot ar plašu vērienu, ir nianses, kas visu laiku notur uz zemes. Viena no tādām ir bērni.
Vēl esot dekrētā ar Fejiņu, prātoju par to, kā būtu, ja es mainītu darbu, skatījos darba piedāvājumus, bet nekur tālāk par skatīšanos tā arī netiku, jo sapratu, ka sākumā Fejiņai dārziņā būs iedzīvošanās periods, es nevarēšu jaunajā darba vietā nodoties ar pilnu atdevi.
Tagad, kad ir pagājis jau labs laiciņš, kā Fejiņa ikdienā dodas uz bērnudārzu, jau atkal pārņem ideja par darba vietas nomaiņu. Šo domu pastiprina arī dažādi apstākļi darbā. No vienas puses – būtu tik viegli uzrakstīt atlūgumu, lai visi iet dillēs, bet no otras puses – zināms, ka stabilas darba vietas apkārt nemētājas. Tādas, kurās netiek funktierēts, kā samaksāt mazāk, nemaksāt nodokļus, tādas, kur gadījumā, ja bērns slims, vari dienu pastrādāt no mājām. Loģiski, ka esmu atsākusi skatīties darba piedāvājumus un pašapziņa zina, ka es noteikti dabūtu jaunu darbu, jo esmu profesionāle savā jomā, tajā pašā laikā... ar prātu apzinos, ka pašā sākumā, kad nepieciešams maksimāli parādīt visas savas spējas un varēšanu, es varētu izgāzties, jo... ir nepateicīgais vīrusu laiks, kad bērni slimo gluži kā pēc kalendāra, ir pulciņi, uz kuriem jāspēj bērni izvadāt, ir laiks, kas samenedžēts pa sekundei vien.
Un tā nu es esmu tur, kur esmu, savā esošajā darba vietā, darba nomaiņu paturot vien kā ideju nākotnei, kad bērni būs lielāki, ar stiprāku imunitāti.
Tā kā darba nomaiņa ir ierobežota, vismaz izlīdzos, pati sev esošajā darbā izvirzot jaunus mērķus, kurus ļoti vēlos šogad sasniegt.
Labprāt uzklausīšu Tavu pieredzi, ja esi mainījusi darbu laikā, kad bērni mazi. Cik viegli bija samenedžēt visu pārbaudes laikā, ja bērniem gadījās slimot?
Bērnu rada divi, un abi par viņu arī uzņemas rūpes. Ja sieveite maina darbu, tad kādu laiku vīrietis ir tas, kurš ņem slimības lapas un kopj slimi bērnu. Vēl variants ir aukle slimības gadījumiem un vadāšanai uz pulciņiem.
Es pateicoties Emīlijai, sapratu, ka man ir jāmaina darbs un jāstrādā tāds darbs, kuru var veikt arī no mājām. Sadūšojos un izdarīju, bet visi darbi, ja godīgi, man ir atnākuši paši, īstajā laikā. Īpaši nemeklēju, līdz darot šos darbus no mājām un tad, kad man ir laiks, sapratu, ka jāuzsāk savs bizness, bet teikšu godīgi - vairāk var nopelnīt, nevis ar savu biznesu, bet gan strādājot šo darbus no mājām un vadot konkrētus projektus. Savā biznesā Tu nekad nezini, cik Tev paliks pāri un jādomā par maksājumiem, algām, bet pašam - tas, kas paliek pāri un ir mēneši, kad pāri paliek vien 100eiro. Tagad, kad esmu bērna kopšanas atvaļinājumā, šie ienākumi ir daudz-maz noturīgi un paredzami, līdz ar to, vari kaut ka saplānoties, nedomājot par to, lai nauda būtu jālūdz vīram, jo esmu no tām sievietēm, kuras visu var pašas un naudu pelna arī pati sev.
Vēl man šai darbu atnākšanai ļoti palīdzēja astologs, es katru gadu eju pie astrologa, lai sataisa man horoskopu, bet tas ir tad, ja Tu tam tici un viņš tik lieliski visu pastāsta, ka Tu neiespringsti un ej virzienā, kuru viņš norāda, satiekot to īsto savu, piemēram, ja Tev nāk piedāvājums no tās un tās sfēras, neignorē, pieņem to un tas Tev nākotnē noderēs...
Lai izdodas!
Ja darbs ir daudz maz labs,ar adekvatiem iebakumiem, es personigi neskatitos cita virziena. Kur tik neesmu stradajusi. Viena vieta bija laba atmosfera, bet alga nenormali maza. Nomainot to pret citu, saskaros ar nemitigu vadibas velmi kontrolet,vaktet un uzraudzit. Kolegi izjuta mani ka konkurenti,kaut ari mums nebija par ko konkuret. Vel ir ari bijis periods, kad saku stradat vieta,kur algu negribeja izmaksat,ta bija uz pusi mazaka, konvertes tur bija ciena. Tad nav prieks manis,atri aizgaju prom.
Ar maziem berniem nebiede darba nomaina. Otrajai pusitei ari ir jaizpalidz slikosanas laika
Lēmums galīgi nav viegls. Es pēc pirmā bērniņa piedzimšanas noriskēju un aizgāju no stabila darba (7gadi tur strādāju) un nākamajos 5 gados nomainīju 5 darba vietas. Darbu dabūt var, bet tādu cieņu pret sevi kā darbinieku, sociālās garantijas un stabilitāti... es vairs neieguvu. Protams pieredzes bagāža man tagad ir daudz raibāka un iemācījos daudz, taču lēmumu aiziet toreiz... nedaudz nožēloju.