Būt mammai......

 Viss sākas ar vārdiem „ES BŪŠU MĀMIŅA”.

Kā skaista mūzika skan vārdi ES ESMU MĀMIŅA, TIE IR MANI BĒRNI. 

Kā maigu pieskārienu tu  izjūti vārdu ES ESMU OMĪTE. Bet zem šiem vārdiem ir vesela dzīve.

Kad mums ir astoņpadsmit, mēs esam jau pieaugušas, bet sirsniņa vēl kavējamies tur bērnībā, kad mēs spēlējāmies ar lellēm. Un tad Tev rokā ir maza dzīva lellīte. Maziņš puisītis, kas skaisti dzied , viņš ir ļoti drosmīgs un nekad neraud, tikai mazās mīļās actiņas reizēm skumji uz tevi paskatās. Iet gadi un mazais puisītis izaug  un mamma var lepoties, ka viņš ir kļuvis par jaunu, skaistu vīrieti.

Tik ļoti gribētos viņu pasargāt no kļūdām, kuras reizēm nav labojamas, bet dzīve saliek visu tā  kā to paredzējusi  ir viņa un Tev atliek tikai klusiņām naktī skatīties debesīs un lūgt viņam, lai pasargā tavu mazo puisēnu.

Kā mazs saulesstariņš un mammas sirds āķītis bija  tik ļoti gaidītā mazā meitiņa. Nebaidīja ne tas, ka vienai ar diviem bērniem būs grūti, ka tu tā īsti nevienam ar svešiem bērniem nebūsi vajadzīga. Mazā sirsniņa bija mammas atbalsts, pašai to pat nenojaušot. Mūsu kopējās mammas – meitas dienas bija , kas ļoti īpašs.  Kad kopā dzērām tēju, es bieži iedomājos, cik laimīga būs mana mīļā meitiņa, kā viņa sasniegs savā dzīvē to, kas nebija dots man . Tagad viņa ir izaugusi un izvēlējusies savu dzīves ceļu.

Es sev bieži jautāju, kāpēc mēs mammas neesam visu varenas un nespējam nosargāt savus bērnus no neapdomātiem soļiem, no kļūdām.  Tikai tad, kad tu pati esi mamma, tu saproti savas mammas vārdus, KAD TEV PAŠAI BŪS BĒRNI, tu sapratīsi. MAMMA, viņa mīl, viņai sāp, viņa baidās, viņa ir tikai cilvēks.

Man dzīvē ir ļoti paveicies, jo esmu mamma mazai pastarītei. Tas ir kā kļūdu labojums, jo tagad es redzu un varu labot to, ko neredzēju, būdama jauna. Es skatos uz mazulīti un saprotu, ka ne vienmēr esmu saskatījusi sāpes savu bērnu sirsniņās, es neesmu bijusi blakus, kad viņiem tas bija nepieciešams. Tik ļoti gribētos sākt dzīvi no tīras lapas, bet liktenis mums tādu iespēju nedod. Mani mīļie , es Jūs ļoti mīlu un neskatoties ne uz ko domās vienmēr esmu ar Jums kopā.

Tagad Jūs esat vecāki, esiet labāki, savādāki, tikai Jūsu rokās ir darīt visu, lai Jūsu bērni būti paši laimīgākie, paši mīlētākie. Es noteikti varu apgalvot, ka nekas nav vērtīgāks par bērniem. Visu var pārdzīvot, gan nabadzību, gan vientulību pat nodevību, galvenais, ka blakus esat Jūs.

Es esmu Jums pateicīga, jo tieši tāpēc, ka Jūs man esat es esmu sasniegusi  daudz vairāk nekā biju domājusies. Tieši Jūs man palīdzējāt iet uz priekšu, mācīties, strādāt.  Es zināju, kāds ir  mans  mērķis un kāpēc vēlos to sasniegt.

MĀMIŅU DIENA ir īpaši svētki. Mana lielākā dāvana šajos svētkos ir zināt, ka ar Jums viss ir kārtībā, ka Jūs esat laimīgi.