Atpūta un kontrasti Zelta smiltīs

Šoreiz uzrakstīšu par mūsu ceļojumu uz Bulgāriju, Varnu, Zelta smiltīm. Lidojums turp bija agri no rīta, tāpēc puse no naktsmiera tika laupīta, taču 2,5 stundu laikā pagulējām lidmašīnas salonā. Grūtniecēm noteikti iesaku lidojuma laikā uzvilkt kompresijas zeķes, tas mazinās tūsku un smaguma sajūtu kājās.

Pārlidojums kopumā bija mierīgs un pēc piezemēšanās mūs laipni uzņēma transfēra autobusiņš un nogādāja viesnīcā.

Apzināti izvēlējos viesnīcu 4+ zvaigznes, jo no vairākiem draugiem, kolēģiem un tūrisma jomā strādājošiem paziņām biju dzirdējusi, ka Bulgārijā Varnā nav vērts ņemt viesnīcu ar mazāku zvaigžņu skaitu, ja vien nav vēlmes riskēt ar ēdienu un dzērienu kvalitāti, istabu tīrību, izklaidēm un personāla atsaucību…

Ņemot vērā, ka braucu uz Bulgāriju tīri bērna dēļ, tad viesnīca arī bija orientēta uz ģimenēm ar bērniem: bērnu bufete, 2 atrakciju parki (mazākiem un lielākiem), bērnu izklaides klubiņš, bērnu diskotēka, rotaļu laukums, vairāki (arī bērnu) baseini, tuvu jūra.

Pirmās dienas pavadījām laiskojoties saulē (zem saulessarga!!!) pie baseiniem un jūras krastā, kā arī apgūstot bērniem piedāvātos labumus un izklaides viesnīcas teritorijā.

Kūrorts Zelta smiltis ir Melnās jūras krastā un jāatzīst, ka Melnā jūra ir bijusi visnemierīgākā no visām jūrām, kur man ir nācies peldēties. Pirmajā dienā domāju, ka milzīgie viļņi ir vērtas vai vēja iespaidā, taču 7 dienas pēc kārtas tādi viļņi, kas ir man pāri galvai (esmu 1,70 m ar astīti). Turklāt Melnā jūra te ļoti strauji paliek dziļa – burtiski 2 m no krasta man jau ir līdz krūtīm. Nemierīgās jūras dēļ bērnus noteikti nedrīkst atstāt bez pieskatīšanas, kā arī pēc plkst. 18.00 (kad beidzas glābēju darba laiks) pelde jūra ir pašrisks. Krasts ir smilšains, tāpēc bērni tur aizrautīgi būvē smilšu pilis. Grūtniecēm iesaku peldēties rīta stundās, kad jūra kaut nedaudz mierīgāka, savādāk var gūt nobrāzumus un buktes…

Melnās jūras krastā noteikti var atrast dažādus interesantus gliemežvākus, taču nemierīgā jūra, sitoties pret krastu, gandrīz visus tos ir pāršķēlusi. Toties tiem ir interesantas nokrāsas un reljefi – ir kobaltzili, balti, rozā, zaļgani, piena balti utt.

Diena noteikti ir jāsāk ar sauļošanās krēma (vēlams, SPF 50) ieziešanos gan bērniem, gan pieaugušajiem, jo jūnija vidū temperatūra ēna var pārsniegt +30 grādu atzīmi pēc Celsija. Turklāt īpaši grūtniecēm un bērniem ir vēlams ievērot, ka atrašanās saulē no plkst. 12.00 – 15.00 tomēr ir kaitīga (īpaši jau radiācijas dēļ).

Runājot par kulināriju, pārsvarā Bulgārijas nacionālā virtuve ir līdzīga Vidusjūras valstu nacionālajai virtuvei – vīnogu lapu rullīši, jūras veltes, olīvas, kazas siers, baklava, halva u.tml. Tradicionāli, ja apmeklējat Bulgāru nacionālo vakaru, kā sākotnējais cienasts tiek pasniegts milzīgs maizes klaips (no kura jānoplēš gabaliņš), kas jāmērcē medū vai garšvielu-eļļas maisījumā. Bulgāru nacionālā vakara ietvaros apmeklējām Bulgāri tautas dziesmu un deju koncertu. Biju patīkami pārsteigta par krāšņajiem tautastērpiem un dejām – daži deju elementi nedaudz atgādināja kazaku tautas dejas. Ja latviešiem pie tautastērpa velk pastalas, tad bulgāriem ir dīvainas ādas kurpes ar uzlocītiem purngaliem. Arī tautasdziesmas ir ļoti skaistas un skanīgas. Manuprāt, ja zina krievu valodu, nav problēmu saprast arī bulgāru valodu (krievu valoda pieder slāvu valodu grupai, bulgāru – dienvidslāvu), daži vardi pat ir ar identisku izrunu un nozīmi.Vienu pēcpusdienu veltījām kūrorta centra izstaigāšanai. Uz kūrorta centru ved gājējiem domāta promenāde. Ielas malās izvietojušies tirgotāji, kas mēģina iekārdināt bērnus ar lētām ķīniešu rotaļlietām, pieaugušos - ar suvenīriem un dažādu zīmolu pakaļdarinājumiem. Piemēram, var nopirkt Dior vai Chanel somiņu pakaļdarinājumus par 50 Ievām (aptuveni 30 Eur). Ir daudz āra kafejnīcu, saldējuma un vafeļu bodītes. Kūrorta centra pretējā pusē ir mols un osta ar nelielu piestātni. Krastmalā izskaloti kuģu un laivu vraki, kuros iekārtotas tavernas. Esot Zelta smiltīs, ir vērts iegriezties kādā vietējā tavernā un izbaudīt vietējo kolorītu un svaigas jūras veltes (pirms tam gan iesaku izprašņāt vietējos par to, kur tiešām ir svaigs un kvalitatīvs ēdiens un dzēriens). Cenas nav dārgas, vakariņas diviem izmaksās no 20 – 30 Ievām (aptuveni 12 – 18 Eur) ieskaitot dzērienus.Priekšpēdējo dienu veltījām ekskursijai uz Balčiku un Kaliakru. Tikām kārtīgā negaisā un priecājāmies, ka beidzot karstumu ir nomainījis svaigums. Biļetes uz ekskursiju pirkām, izmantojot sava tūristu operatora pakalpojumus. Autobusā bija vairāki cilvēki, kas biļetes uz ekskursiju pirka ārpus viesnīcas, no vietējās firmas, un šoreiz diemžēl jāatzīst, ka ārpusē biļetes uz ekskursiju izrādījās 2x dārgākas, nekā pērkot no tūristu operatora. Tāpēc padoms – pirms pirkt biļetes uz ekskursiju no vietējām tūrfirmām, jānoskaidro, kas ir iekļauts biļetes cenā (piemēram, ieejas biļetes apskates objektos) un salīdzināt cenu ar tūrisma operatora piedāvāto cenu.  

Mūs sagaidīja lielais autobuss ar ērtiem sēdekļiem un laipns gids, kas izstāstīja ekskursijas programmu un Bulgārijas vēsturi. Pirmā pieturas vieta bija keramiķu darbnīca. Keramikas izstrādājumi ir viena no Bulgārijas eksporta un suvenīrprecēm. Lai apgūtu keramiķa arodu, jāmācās vismaz 4 gadi augstskolā un tad jāstažējas. Tāpēc te šis arods tiek piekopts paaudžu paaudzēs. Keramika ir ļoti skaista, spilgta un krāsaina. Esot Bulgārijā, no sirds iesaku iegādāties kādu dizaina vai praktisku priekšmetu.Otrs pieturas punkts bija Kaliakras rags Melnās jūras piekrastē. Brauciens ir pāri Balkānu kalnu pārejai, tāpēc pa ceļam tvertie skati ir grandiozu kalnu grēdu un ieplaku ieskauti. Kaliakras rags - garākais zemes rags ar klinšu stāvkrastiem, kas stiepjas 2 km Melnajā jūrā un ir bagāts ar dažādiem vēsturiskiem notikumiem un leģendām. Tur atrodamas romiešu laika pilsētas paliekas, kā arī viduslaiku cietokšņa drupas. Pašā zemes raga galā ir sv. Nikolaja celle, un pat, ja neesat ticīgi, iesaku nolikt sveci par veselību dzīvajiem un mieru aizgājējiem. Atpakaļceļā uz autobusu var iegriezties Kaliakras raga muzejā, kur var redzēt dažādus artefaktus (amforas, rotas, darba rīkus u.c., kas atrasti izrakumu laikā) un apskatīt cietokšņa maketu, kāds tas agrāk izskatījies.Visbeidzot devāmies uz Balčiku, kur atrodas Rumānijas karalienes Marijas vasaras rezidence un botāniskais dārzs. Balčiku arī dēvē par Balto pilsētu, jo tā atrodas uz baltajām kaļķakmens klintīm. Izrādās, ka daļa esošās Bulgārijas (t.sk. Balčika un piekrastes teritorijas Melnās jūras ziemeļos) piederējušas Rumānijai, Bulgārija tikai pagājušajā gadsimtā tās atguvusi. Botāniskajā dārzā ir otra lielākā kaktusu kolekcija Eiropā. Rumānijas karaliene Marija bija sieviete ar māksliniecisku dvēseli - viņa gleznoja (mīļākie ziedi bija lilijas), rakstīja pasakas bērniem. Te ir dīvaina baznīciņa, kurā dīvainā veidā apvienojas arī divas reliģijas - kristietība un musulmanisms. Lai gan Marija bija dziļi ticīga sieviete, viņai patika arī svētki, tāpēc dārzā ir nostūrīši, kur tika rīkoti antīkās mūzikas vakari, baudīts vietējais vīns un dejots līdz nakts tumsai. Botāniskais dārzs ir sadalīts pa sektoriem, iekļaujot dažādus augus un ziedus, piemēram, ir atsevišķs rožu dārzs, skujkoku dārzs, ziemciešu dārzs u.c. Pati rezidence ir neliela 3 stāvu ēka ar šaurām istabām, taču savu šarmu un brīnišķīgu skatu uz piekrasti. Tagad tur ir dažādas izstādes, diemžēl vēsturiskās mēbeles un priekšmeti nav daudz saglabājušies, jo Marija un viņas pēcteči tos aizveda līdzi uz Rumāniju.Tā kā ekskursija ilga 6,5 stundas, iesaku paņemt līdzi ne tikai ūdeni, bet arī nelielas uzkodas – augļus, cepumus, kā arī cepuri un fotoaparātu.

Jāsaka, ka tagad atskatoties un izvērtējot ceļojumu un tā iespaidus – to var raksturot kā ļoti kontrastiem bagātu. Man bija savi stereotipi par šo valsti un cilvēkiem, esmu bijusi spiesta tos pārskatīt. Ņemot vērā lieto iekarotāju skaitu, verdzības gadus, skaidrs, ka nācija ir veidojusies līdzīgi mozaīkai (no katra pa druskai). Taču, neskatoties ne uz ko, bulgāri ir strādīgi, patriotiski un lojāli savai valstij. Ja esat tur, noteikti izbaudiet!

Gucci123