Agita Putāne: "Gribu dzīvot vairāk saskaņā ar sevi un sev"

Agitas Putānes vārds jau daudzus gadus ir sinonīms galerijai “Putti”, taču pēdējos gadus viņai ir briedusi doma par pārcelšanos uz dzīvi laukos.

Kā nonākusi līdz šādam lēmumam, un kāpēc tas noticis tieši tagad, Agita atklāja Māmiņu Kluba TV raidījuma lielajā intervijā.

Kad viens posms noslēdzas

Gājiens uz mērķi nomainīt Rīgu pret laukiem biji lēns, taču Agita Putāne par to domājusi ilgu laiku. “Man blakus ir vīrs, kurš sākumā šādu domu pat nepieļāva, jo teica, ka viņam patīk centra dzīvoklī, bet tagad jau esam komanda un lēnām uz to (dzīvi laukos) virzāmies,” teic Agita Putāne. Gatavošanās šim solim notikusi ļoti lēni un līgani, jo Agita pirms tam daudz lasījusi, iepazinusies ar informāciju un apmeklējusi lekcijas, tā sevi sagatavojot: “Man patīk, ja esmu sagatavojusies, tāpēc es par to interesējos un mācos. Man patīk, ka iekāpju citā lauciņā, kur ir citas zināšanas, citi cilvēki un sarunas. Arī tad, kad pirms 20 gadiem uzsāku darbu pie galerijas, man tas bija kaut kas jauns, un pa šiem gadiem daudz ko esmu iemācījusies.” Šo divdesmit gadu laikā Agita Putāne rotu pasaulē un mākslā daudz kam izurbusies cauri, atzīstot, ka tagad ir pietuvojusies nogriežņa galam, kad to vairs nevēlas turpināt, jo jūt, ka viņā nav ne spēka, ne arī lielās gribēšanas to darīt. 

“Ejot uz laukiem būšu vairāk kopā ar sevi, jo galerijā strādājot daudz domāju arī par citiem – par māksliniekiem, to, kā iznest rotu mākslu pie cilvēkiem. Aizejot uz laukiem, no rīta varu piecelties un nedarīt to, ko šodien negribu darīt,” saka viņa, piebilstot, ka grib dzīvot vairāk saskaņā ar sevi un sev. “Domāju, ka ir pienācis brīdis un iekšējā prasība, un man ir jāklausa iekšējai intuīcijai, jo tā ir vispareizākā,” tā viņa.

Agita pēdējos divdesmit gadus dzīvojusi ļoti aktīvi un, kā saka pati, ir pienācis brīdis, kad tik aktīvi vairs negribās turpināt. “Laikam ir paēsts un gribās kaut ko citu,” saka Agita, piebilstot, ka ļoti vēlas izbaudīt dažādos gadalaikus, kam, dzīvojot Rīgā un strādājot, nav bijis laika.

VISU INTERVIJU SKATIES ŠEIT

Būt par mammu dažādos vecumos

Agita Putāne ir trīs bērnu mamma, no kuriem vecākajiem jau ir vairāk nekā 30 gadu, savukārt jaunākajam vēl tikai 15. Viņa pati vadījusies pēc sava uzskata, ka sākumā ir jādzemdē bērni un tikai tad jātaisa karjera. Tāpēc vecākie bērni dzimuši laikā, kad Agitai pašai bija tikai nedaudz pāri 20 gadiem, un viņa ar bērniem kopā arī augusi – mācījusies, daudzas lietas uztvērusi ļoti mierīgi. Pilnīgi pretēji bija, kad 37 gadu vecumā piedzimis jaunākais dēls. “Es jau biju cita mamma un uztraucos par katru viņa kritienu. Biju kā cāļu mamma,” ar savu mammas lomas pieredzi dalās Agita, sakot, ka 22 gados būt par mammu bija daudz vieglāk nekā 37 gadu vecumā.

Jautājot, vai Agita pati sevi uzskata par labu mammu, viņa atzīst, ka nezina, ko nozīmē būt labai mammai. “Es ļoti mīlu savus bērnus un zinu – ja viņi nāks pēc padoma vai palīdzības, es vienmēr palīdzēšu. Tomēr es neesmu vistu mamma, kas atpleš spārnus un visu laiku ar viņiem čubinās,” godīga ir viņa, atklājot, ka tāpēc uz jautājumu, vai viņa ir laba mamma, var atbildēt tikai viņas bērni. “Es esmu vienkārši mamma! Es skatos uz vedeklu, uz jaunajām mammām, kā viņas ņemas, un par to priecājos. Ja tās ir pareizas mammas, tad es noteikti  nevarētu sevi pie tādām pieskaitīt,” secina Agita.

Nu jau pusotru gadu Agita ir ne tikai mamma, bet arī vecmāmiņa, un pati atzīst, ka šī loma viņai ļoti patīk: “Kad piedzimst bērni, vairs nekas nav tā, kā bija agrāk, jo bērni dzīvē ienes lielas izmaiņas, bet vecmāmiņa ir kaut kas ļoti jauks, jo zinu, ka mazbērnu man atvedīs un pēc tam arī aizvedīs, un es atkal varēšu ieiet savā ikdienas ritmā.” Viņa atzīst, ka mazbērns ir fantastiski svētki.

VISU INTERVIJU SKATIES ŠEIT