Sapnis - dzīvot ar meitiņu divatā

18. Apr 2012, 00:00

Sveiki!

Es nekad neesmu gribējusi kādam stāstīt vai sūdzēties par savu ģimeni,jo kā domāju,ka katrs jau pats ir pie tā vainīgs.Ja esi izvēlējies tādu dzīvi un baidies,ko mainīt,tad jādzīvo kā ir.Man tik mazu kripatiņas drosmi un pašparliecības sāk dot mana mazā meitiņa(viņai drīz būs divi gadiņi)

Ar vīru esam precējušies jau tūlīt astoņus gadus.Pirmo reizi,kad satikāmies,es pēc pāris mēnešiem izšķīros,jo man nepatika,ka viņš daudz lietoja alkaholu.Pēc gada viņš mani sameklēja un piedāvāja tikties,jo viss ir mainījies.(kā vēlāk stāstīja,lai šoreiz neizšķirtos,viņš darīja visu,lai palieku stāvoklī.Viņš iepriekš nezināja,ka lietoju pretapaugļošanās tabletes)Nepagāja ne divi mēneši,ka viņš mani bildināja(iereibis ar gredzenu atnāca uz darba vietu.Likās,ka viņš tik kā drosmei...)Piekritu,jo man bija neērti atteikt.Kāzas jau arī tūlīt pēc bildināšas bija.(viņš pats vēlāk atzinās,ka baidījies,ka es varētu baznīcā neierasties vai pateikt nē.)

Tā sākam dzīvot kopā.Pieradu pie visa un nebija nemaz tik slikti.Vairāk parādījās viņa jaunie draugi,ar kuriem gājam izklaidēties vai arī nāca pie mums.Vairāk un vēlak bieži atkal sāka lietot alkaholu.Es blakus esot arī to darīju.(protams ne jau tādos daudzumos,kā viņš,bet tomēr) Pēc laika vīrs uzzinaja,ka viņam ir c hepatīts,kas tāpat napturēja no alkahola lietošanas.(vienīgi,kad ārstējās,bet bez rezultātiem)Gribēju kaut ko mēģināt mainīt,bet tā arī paliku,kur esmu.

Domāju,ka varbūt viņš varētu mainīties,ja ģimenē būs mazai.Citas rūpes,citas nodarbes....Viņš bija tikai par.Izrādījās,ka mana veselība nebija tik laba,lai uzreiz tiktu pie mazā.Pec ārstēšanās,mazais brīnumiņš pieteicās.Visu grūtniecības laiku es viena nosēdēju mājās,kamēr viņš ar draugiem katru vakaru atpūtās.Es lūdzu,lai vismaz pēdējo mēnesi nedzer,jo gribēju lai viņš mani ved uz slimnīcu.Labi,ka iepriekšējā vakarā nebija pārāk daudz dzēris un vajadzēja no rīta braut!Paldies viņam ka atbalstīja visu dzemdību laiku!!!(viņš pats piekrita,ka vēlas dzemdībās piedalīties)Bet.....Mums bija sava palāta,kurā viņš nevarēja ne vakaru iztikt bez iedzeršānas.Diemžēl arī mājās pārbraucot viss turpinājās,kā iepriekš.Mazā bija ļoti nemierīga,laikam ka es arī.Ne naktīs labi gulēja,ne pa dienu mierīga.Tik uz rokām.Uz ko viņš tikai atbildēja,ka man vajadzētu pašai nomierināties.....Uz nervu pamata man svars tik ātri nogāja,ka pieniņš pazuda.(Vienīgais mierinājums,kad sāku piebarot,viņa bija daudz reiz mierīgāka)

: ) Tagad kad jau tūlīt divi gadiņi ar meitiņu jau var visu sarunāt,kopīgi ko plānot...Bet vīrs joprojām par viņu neinteresējas.Kaut vienu reizīti pa visu šo laiku būtu no rītiem pavadījis laiku kopā ar viņu,nevis gulējis savu dzērumu.

Bija sanācis ar maniem vecākiem kopā braut uz jubileju.Viņš pie stūres nebija,tapēc jau atkal tas pats.Vecāki joprojām nevarēja to skatu aizmirst,ka aizmugurē mašīnā vīrs man atlūzis sēž,bet mazā mēģina ar viņu runāt.....Nākamā dienā vīram ar vecākiem bija gara saruna.(arī vīra vecāki to zin,runāja...)Nedēļu noturējās.

Es baidos,ko vecākiem stāstīt tagad,jo pēc tās reizes es atklausījos ļoti daudz negatīva.

Es vēlos kopā dzīvot ar vecākiem vienā mājā,jo tad būs vairak brīvs laiks sev pašai,vairak svaigs gaiss mazai....bet vīrs jau kategoriski ir pret,jo tad vecāki jauksies mūsu dzīvē.

Mūsu kopdzīve-dzīvojam uz kredītu ņemtā divistabu dzīvoklī,katrs savā istabā.(protams sekss arī nav bijis visu šo laiku.Es arī pati to nevēlos,jo viņš katru vakaru ir iedzēris un dušā arī neiet.Tas pat vairs nav noteicošais,brīžiem sevi pie domas pieķeru,ka labi ka tā man ir labs attaisnojums,lai viņš man netuvotos.)

Esmu par šo visu ar viņu arī runājusi.Piedāvājusi uz laiku atsevišķi padzīvot,lai viņš pats izvērtē,kas viņam vajadzīgs.Protams ka nepiekrīt.

Patreiz grūta situācija,jo viņš viens strādā,ja es palieku viena ar mazo,man nav par ko iztikt.

Mans sapnis-vēlos palikt divatā ar mazo!Mums būtu savs dzīvoklis vai arī atsevišķs mājā stūrītis(ja sanāktu ar vecākiem dzīvot vienā mājā)Es strādātu un viņai nekas netrūktu!!!(censtos)

Paldies ka izlasījāt.