Rūķis

Ak vai,rūķis apmulsis!

Bija kupenā iekritis, un galvā viss tam sajucis:

Kas man par mici galvā sārtu?

Un vēl tādu garu bārdu?

Kas ar mani noticis, galvā tukšums palicis??? 

Ak vai,ak vai,ak vai!

Vai tu, rūķi, aizmirsi, ka salavecim palīdzi, briežus ratos iejūdzi, dāvanas maisos saliki.

Tā tu bērnus iepriecini.

Rūķis redzot bērnu smaidus, redzot acīs sajūsmu, atcerējās savu darbu.

Skaļi, skaļi iesmējās: mums tak tālāk jāsteidzās,  jāizdala dāvanas, lai bērniem jaukas sajūtas!

Rūķis no sirds priecājās:

Pienākuši jauki svētki, tie ir skaistie Ziemassvētki!

Svētki tuvojas un ar katru dienu

šī burvīgā sajūta pārņem ar vien vairāk.

Prātā eglīte ar svaigu skuju smaržu,salavecis

un rūķis,kas dala bērniem dāvanas,

siltums mājās,kas rodas no piparkūku cepšanas.

Tās sajūtas priecē un silda!