Meitiņa man palīdzēja būt stiprai

18. Apr 2012, 08:30

Esmu 31 gadu jauna māmiņa, ļoti vēlējos bērniņu, tas bija mans sapnis kopš sasniedzu 25 gadu vecumu.

Un tieši savā 30 dzimšanas dienā, uzzināju, ka gaidu bērniņu. Bērniņa tēvs teica, lai taisu abortu.

Es esmu ļoti jūtīga sieviete, tāpēc "iekritu" dziļā depresijā, raudāju, pārdzīvoju, sapratu, ka bērna tēvam neesam vajadzīgi. Patriecu viņu, bet man bija ļoti grūti bez viņa, cerēju, ka viņš labosies un viss beigsies labi, taču nekā.

Gāja laiks un es sapratu, ka jādzīvo bez bērna tēva. Jādzīvo tālāk jo manī, taču mīt maza dvēselīte, kurai esmu vajadzīga visvairāk.

Pēc pāris mēnešiem uzzināju, ka gaidu meitiņu, kaut arī to jutu jau pašā sākumā. Viņa man ļoti daudz palīdzēja, būdama vēl vēderā.

Dzīvoju tikai viņai, klausījos jauku mūziku, apmeklēju mākslas izstādes, ļoti daudz runājos ar viņu, viņa man atbildēja iesperdama pa vēderu.

Es biju ļoti laimīga!

Arī tagad esmu ļoti laimīga, lai arī neesam kopā ar bērna tēvu. Mana meitiņa man ir viss, ko vien varu vēlēties!