Latviete ar kosmopolītes sirdi Vācijā

30. Jan 2012, 00:00

Vai esat tik drosmīgi pieņemt izaicinājumu un sekot savam sapnim? Biznesa vadības koledžas studente Anželika Bizika ir tieši tik drosmīga un uzņēmīga, lai mērķtiecīgi piepildītu savu sapni, dotos uz Vāciju un iegūtu Vācijā atzītu tulka, tulkotāja diplomu.

Paldies, Anželikai, kas dalījās savā stāstā!

Par Anželiku var teikt – studente labākajos gados, no matu galiņiem līdz papēžiem. Viņa no sirds izbauda savu studentes dzīvi, tver katru mirkli, ir gandarīta ar iegūtajām zināšanām un ir iedvesmas pilna sasniegt iecerēto.

Dzīvei patīk mest līkločus, un, tieši pateicoties tiem, dzīvē tā gadījies, ka Anželika nonākusi Vācijā. Viņa atzīst, ka noietais ceļš ir pareizs, un arī citiem novēl nebaidīties, riskēt un būt uzņēmīgiem. Iet un mēģināt, jo tieši tā dara Anželika – iet, mēģina, dara. Ja sanāk nokrist, ceļas un iet tālāk.

Anželika ir rīdziniece, dzimusi Līgo nedēļas izskaņā - Pēterdienā un, kā pati smejot atzīst, zemeņu laikā atrasta zemeņu laukā. Savulaik strādājusi par lietvedi Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē un tieši tādēļ īpašu bijību izjūt pret dokumentiem un to veidošanu. To, savā ziņā, uzskata par līdzvērtīgu daiļdarbam un kaut kam vienreizējam, ar aizrautību stāsta Anželika. Viņa visu mūžu darbojusies ar dokumentiem un rosījusies pa biroju, un ir pārliecināta, ka dokumentiem ir jābūt kvalitatīviem, labi sagatavotiem un pareizā literārā valodā rakstītiem. Vārdu sakot, sagatavotiem no sirds. Šī pārliecība veidojusies, pateicoties savam pirmajam darbam ar dokumentiem Rīgas 7.klīniskās slimnīcas „Gaiļezers” Diktofonu centrā, kas viņu pašdisciplinējis un izkopis darba prasmes.

Vācijā Anželika studē Minsterē, Tulkotāju institūtā un jau maijā pēc eksāmeniem viņa iegūs divvalodu sekretāres diplomu. Viņu var dēvēt par latvieti ar kosmopolītes sirdi, kura jūtas labi jebkurā pasaules malā un saprotas jebkurā valodā, jo svešums viņu nebiedē. Šobrīd Anželika pārvalda krievu un vācu valodu. Taču Vācijas tulkotāju institūtā Minsterē Anželika apgūst padziļināti angļu valodu. Tajā noder arī viņas latīņu valodas zināšanas. Paralēli tam viņa studē tālmācībā iestāžu darba organizāciju un vadību Biznesa vadības koledžā. Viņa ir ļoti apmierināta ar iespēju studēt tālmācībā, jo tā ir iespēja tālmācības studijas Latvijā apvienot ar klātienes studijām Vācijā. Anželika atzīst: „Ideja studēt iestāžu darba organizāciju un vadību radās, kad pastiprināti sāku interesēties par augstākās izglītības iegūšanu saistībā ar administratores un lietvedes darbu, jo ārkārtīgi tīkams šķita biroja darbs, tā organizēšana un darbs ar dokumentiem. Biznesa vadības koledžas piedāvātā tālmācības programma bija tieši priekš manis, un esmu ļoti apmierināta ar to”.

Viņa ir atklājusi, ka organizēt savu mācību procesu tālmācībā ir ērti, jo var mācīties mājās, lasīt mācību grāmatas, kuras ir gan interesantas, gan saturiski kvalitatīvas, kā arī neskaitāmas reizes skatīties un klausīties pasniedzēju lekcijas datorā un gatavoties eksāmeniem, kurus arī ērti nokārtot ar interneta starpniecību. Tālmācības studijas Anželikai liek justies gandarītai un sniedz apziņu, ka viņai pa spēkam ir viss, arī mācīties svešā valstī, kas viņai devis arī pašapziņu. Abas Anželikas izvēlētās specialitātes viņu patiesi aizrauj. Īpašs prieks par to, ka iespējams studēt paralēli abas šīs programmas, kuras papildina viena otru un paaugstina iespējas atrast sev nodarbošanos starptautiskajā darba tirgū.

Darba diena Anželikai sākas ar glāzi ūdens un sporta aktivitātēm. Tam seko brokastis, kurās viņa sevi cienā ar auzu pārslu putru ar rozīnēm. Viņa rūpīgi seko līdzi savai ēdienkartei un cenšas vairāk izvēlēties eko produktus. Tad seko brauciens ar autobusu uz studijām, līdzi ņemot jau vakarā rūpīgi salikto somu ar nepieciešamajiem mācību materiāliem un sagatavotajiem mājas darbiem. Tas vēlreiz apstiprina Anželikas pašdisciplīnu un rūpīgo dabu. Pati Anželika sevi raksturo kā personu ar radošu pieeju darbam, labām komunikācijas un organizatoriskajām prasmēm, uz kuru vienmēr var paļauties un kurai var uzticēties. Tās ir ārkārtīgi svarīgas un noderīgas īpašības, kuras katrs no mums novērtē un meklē savos līdzcilvēkos un arī kolēģos.

Brīvajos brīžos un nedēļas nogalēs Anželika izbauda savus hobijus. Dodas vingrot un peldēt.Iecienītas ir arī dejas – īpaši Salsa, kuru sāka apgūt tieši Vācijā. Sirdij tuvi ir rokdarbi, īpaši - tamborēšana, ko apguvusi Burdas Rīgas filiālē 2010.gadā pirms došanās uz Vāciju. Viņa atzīst, ka nav māņticīga, tādēļ labprāt atklāj, ka viņas sapnis būtu ar laiku attīstīt savu biznesu, ko tādu, kas būtu sirdij un makam tuvs. Anželikai ārkārtīgi patīk Latvijas ekoloģiskie pārtikas produkti, piemēram, īsts lauku piens biezpiens, olas u.c. Lai gan Anželika jūtas kā kosmopolīts, viņa tomēr sapņo par Latvijas laukiem, savu augļu dārzu, siltumnīcu, pirti un šūpolēm, kas viņai reiz būs.

Anželika ir ārkārtīgi harizmātiska personība un īsts dabas bērns, kuru iedvesmo pastaigas mežā un gar jūru, zvejošana, sēņošana un rušināšanās kartupeļu laukā. Lai gan jau vairākus gadus lielākā dzīves daļa tiek pavadīta Vācijā, viņai joprojām ir ārkārtīgi svarīga saikne ar Latviju. Šajā ziņā liels balsts ir ne tikai tuvinieki, bet arī tālmācības studijas Biznesa vadības koledžā. Mācību materiāli, grāmatas, video un audio lekcijas dzimtajā valodā sniedz apziņu, ka arī svešumā viņa nav viena, tas arī ļoti iedvesmo un motivē.

Varbūt citiem tas šķitīs sīkums, taču tas ļoti palīdz un rada drošības sajūtu. Viņa atzīst, ka, viņasprāt, dzīve kopumā sastāv no sīkumiem, bet ir jāprot saskatīt ikdienišķajā skaisto un priecāties par to. Ir svarīgi būt līdzsvarā ar savu iekšējo un ārējo pasauli, tad arī veiksies jebkurā dzīves jomā. Milzīgu motivāciju, atbalstu un sapratni viņai sniedz mīļotais vīrietis. Un šī mīlestība dod vēlēšanos dzīvot, darboties un būt.

Vēl viens no Anželikas sapņiem ir apgūt franču valodu un apceļot pasauli. Šogad Ziemassvētku vecītim viņa lūdza piepildīt savu pirmo šī gada vēlēšanos, proti, atrast darbu tulka un sekretāres profesijā Vācijā. Protams, visi sagatavošanās darbi ir veikti un savs pieteikums Vācijas darba tirgum ir iesniegts, taču nu atliek turēt īkšķus un gaidīt pozitīvus rezultātus. Anželikai noteikti viss izdosies, jo tāda apņēmība var vainagoties tikai un vienīgi ar mērķa sasniegšanu. Anželika šī raksta lasītājām novēl noteikti ticēt saviem spēkiem un paturēt prātā Raiņa vārdus: “Ņems, kas atdos; Veiks, kas zaudēs; Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”