Blakusparādība nāve - pēdējā lasītā grāmata

Tā ir pēdējā grāmata, ko šogad izdevies izlasīt. Kopš dēliņa piedzimšanas nebiju ņēmusi grāmatu rokās, jo nebija ne laika, ne īpašas vēlmes to darīt. Vai nu pie vainas bija nogurums vai kāds cits apstāklis, taču tā nu bija sanācis.

Pirms mēneša, ciemojoties pie saviem vecākiem, uz plaukta ieraudzīju šo grāmatu. Piesaistīja neparastais nosaukums – vienlaicīgi biedējošs, kā arī vilinošs (tieši informatīvā līmenī). Turklāt uz vāka attēlota smaidīga dakterīte un puisītis, kuram izklausa krūtis. Manā prātā šī bilde ar nosaukumu nevarēja salikties kopā, tāpēc uzprasīju mammai, par ko ir runa? Viņa īsumā pastāstīja, un, lai neietekmētu manas domas par šo tēmu, iedeva to izlasīt...

Izrādās grāmatu ir sarakstījis bijušais lielas farmācijas kompānijas darbinieks (ilgus gadus atradies vadošā amatā Zviedrijā). Grāmata atklāj farmācijas industrijas aizkulises, kā arī dažādus vairāk vai mazāk šokējošus faktus, piemēram, par korupciju (kā uzpērk mediķus, dāvinot dārgas dāvanas, apmaksājot ceļojumus utt.), krāpšanos zāļu reģistrācijas procesā (uzpērk viedokļu veidotājus – cilvēkus, kuriem medicīnas un farmācijas nozarē ir būtiska teikšana, piemēram, slavenus profesorus, ārstus, kas popularizē noteiktus medikamentus, noklusējot blakusparādības, tādējādi veicinot zāļu reģistrāciju konkrētā valstī), negodīgu tirgvedību (pārdodot zāles, kas domātas kādai konkrētai slimībai citai mērķauditorijai, piemēram, ja zāles domātas šizofrēnijas slimniekiem, tās pārdod cilvēkiem, kas vēlas samazināt lieko svaru, jo tā ir viena no blakusparādībām), kā arī nepietiekami pārbaudītu medikamentu izraisītas blakusparādības (kā vienu no šokējošākajām – vēlme izdarīt pašnāvību dziļas depresijas iespaidā, ko izraisa noteiktas zāles) u.c.

Anotācijā rakstīts: „Vai zinājāt, ka... ...lielās farmācijas korporācijas ik gadu tērē milzu naudu, lai pārliecinātu ārstus parakstīt konkrētā uzņēmuma ražojumus? ...arī sabiedrībā pazīstami zinātnieki un ārsti dažkārt tiek piekukuļoti ar dārgiem ceļojumiem, dāvanām un naudu? ...ar daudzām zālēm ir veikti tikai īstermiņa klīniskie pētījumi? ...ir medikamenti, kuru reģistrācijā sava loma bijusi kukuļošanai? ...farmācijas industrija pati izgudro slimības un reklamē tās īpašās kampaņās, lai palielinātu medikamentu noietu? ...farmācijas industrija par saviem upuriem arvien biežāk izvēlas bērnus?”

Un pēdējais teikums manī izraisīja tādu negāciju vilni, ka tik turies!!! Izrādās daudzas diagnozes, piemēram, hiperaktivitāte, UDS (uzmanības deficīta sindroms) u.c., ko piedēvē mūsdienu bērniem iz izdomātas, lai tikai „iebarotu” konkrētus medikamentus. Autors citē jau Aristoteļa laikā dzirdētus teicienus par jaunatni, kas parāda to, ka bērni un jaunieši visos laikos ir bijuši vienādi (uzvedības izpausmju ziņā).

Būtībā šī grāmata man atvēra acis uz daudzām lietām, par kurām agrāk nebiju aizdomājusies, piemēram, kāpēc bērnu ārsts piedāvā manam bērnam tieši tādus medikamentus, nevis citus, ja ir alternatīva? Pēc grāmatas izlasīšanas gribas teikt: „Hallo, mīļie vecāki, atveriet acis!!! Bērni ir normāli, un ir normāli, ka viņi ir aktīvi, reizēm nevaldāmi, jo tā ir tāda attīstības stadija. Un nevajag bērnus likt Jums vēlamā rāmīti.” Vēl jo vairāk, ja tas notiek ar medikamentu palīdzību.

Grāmata ir vērtīga arī ar to, ka beigās var atrast kontroljautājumus ārstam, kas izraksta kādus medikamentus, jo, tikai izpētot informāciju, var pārliecināties, vai mediķis, kuram Jūs tik ļoti uzticaties, ir ieinteresēts patiešām Jums palīdzēt, vai tikai ir kādas farmācijas firmas pārstāvja „jājamzirdziņš”.

Sargiet sevi un savus bērnus, Gucci123