Bērna un suņa attiecības

Vairums cilvēku pat nenojauš, ka suņa un bērna labas savstarpējās attiecības nerodas automātiski – tās ir jāveido un jāuzmana.  Lai suņa un bērna attiecības būtu drošas un visiem prieku nesošas, jāiesaistās vecākiem  - attiecības mērķtiecīgi jāveido un jākopj, mācot abas iesaistītās puses.

Mazi bērni, apmēram līdz 10 gadu vecumam, ikvienam sunim ir pilnīgi nesaprotami, jo viņi trokšņo,  spalgi kliedz, ātri kustas un pēkšņi maina virzienu , nesaudzīgi aiztiek suni un dara vēl daudz dīvainu lietu. Pastāv viedoklis, ka suņi neuztver bērnus kā tādus pašus cilvēkus kā citi, bet uztver tos kā dīvainus dzīvnieciņus.  

Arī bērni suņus uztver ne tā kā pieaugušie – viņi neizprot draudus, nesaprot brīdinājumus un nemaz nenojauš, ka suņiem nepatīk cieši apskāvieni, sēdēšana uz muguras, raustīšana aiz astes, apmatojuma  un ausīm,  bakstīšana ar pirkstu acīs un degunā un citas mazu bērnu izpētes darbības.  Suņi bezgalīgi mīl savus cilvēkus , tāpēc ir gatavi paciest ļoti daudz, bet tomēr katrai pacietībai ir mērs. Mums, pieaugušajiem, jāatceras, ka suns nav „spalvains cilvēciņš”,  bet gan dzīvnieks.

Lielbritānijā Linkolna universitātē tika veikts interesants pētījums, kas atklāja, ka 86% sakosto bērnu paši nevilšus ir izraisījuši šādu suņa reakciju. Tas nav attaisnojums suņiem, bet gan pārmetums vecākiem – ir jāmāca abi - gan bērns, gan suns. Bērni nesaprot suņu raidītos signālus, bērni neprot apstāties spēļu azartā, bērni nemaz neiedomājas par suņa izjūtām, bet suns  nespēj sevi aizstāvēt citādi kā ar zobiem. Simtiem suņu ir samaksājuši ar savu dzīvību par cilvēku napadomību...

Galvenais likums, kas jāievēro  - nekad neatstāt bez uzraudzības kopā  mazu bērnu un suni.  Labi audzināts, mīlēts un aprūpēts ģimenes suns savas ģimenes bērnu uztvers iecietīgi, saprotoši  un pacietīs bezgalīgi daudz, bet to nevar prasīt ilgstoši. Nevar gribēt, lai katrs sastaptais suns  ar maigumu attiektos pret mūsu bērnu, tāpat kā nevar prasīt, lai ģimenes suns mīlētu pilnīgi visus svešos bērnus. Protams, suns no suņa atšķiras ar raksturu un temperamentu, šķirne no šķirnes atšķiras pēc izcelšanās. Ir tādi suņi, kas nekad un nekādos apstākļos neuzrūks bērnam , bet  ir neapdomīgi to gaidīt no visiem suņiem. 

Mums, cilvēkiem, ir jāmācās saprast suņa raidītos signālus un zīmes,  ar ko suns parāda savu uztraukumu , apjukumu, nemieru, bēdas vai dusmas ... Normāls suns vienmēr cenšas izvairīties no konflikta, bet reizēm mēs suni nostādam bezizejas situācijā, jo nepamanam un nesaprotam to, ko suns mums cenšas pateikt. Piemēram, suns ar „sastingšanu” izrāda, ka ir lielā stresā, tādā veidā viņš cenšas nomierināt cilvēku, bet visbiežāk  cilvēki to skaidro ar labsajūtas izrādīšanu. Suņa rūciens jau ir izmisīgs brīdinājums  un prasība, lai liek viņu mierā.

Lai vienmēr dzīvotu bez raizēm, māciet bērniem, ka nevajag suni cieši apskaut, traucēt miegā, raustīt un bakstīt. Tāpat nevajag kāpt pāri guļošam sunim un  traucēt ēšanas laikā un savā vietā esošu suni. Tāpat arī kucīti ar mazuļiem nevajag lieki satraukt, jo kucēni nav spēļu mantas, bet gan mazas dzīvībiņas.

Māciet sunim, ka bērni nav tikai bīstami un nepatīkami trokšņotāji, bet var būt jauki rotaļu biedri un kārumu devēji. Cienājiet suni ar kārumiem, kad tuvumā trokšņaini spēlējas bērni, radiniet suni mierīgi palikt vietā, kad riņkī skraida mazuļi. Kopā ar bērnu cienājiet suni, māciet bērnam glaudīt suni viņam patīkamā veidā – maigi pabužinot pakakli, glaudot sānus un krūtis. Rotaļājieties kopā  un cienājieties kopā. Sunim jāmāca, ka bērns – tās ir patīkamas lietas - tas ir kārums un rotaļas, tas ir jauki un jautri. 

Ideāli iemērots kārums suņa apmācībai  ir ROYAL CANIN EDUC. Tā ir īpaši izstrādāta papildbarība ar pazeminātu kaloritāti, lai droši varētu cienāt suni, nebaidoties  no pārbarošanas. Educ ir papildināts ar viatmīnu kompleksu un apveltīts ar lielisku garšu. Ērtas formas un izmēra gabaliņi nesmērē rokas un ļauj ērti apbalvot suni par katru pareizu rīcību.

Ir ļoti svarīgi kucēna un suņa apmācībā izmantot kārumus un pozitīvas apmācības metodes, jo tas nostiprina labas attiecības suņa un cilvēka starpā. Gan cilvēkbērnam, gan suni m ir vieglāk censties, ja ir tīkams un garšīgs apbalvojums.  Svarīgi, lai kārumi neizjauktu barības vielu līdzsvaru, tomēr būtu garšīgi un sunim vilinoši. 

Atzīmējiet sava suņa pareizu rīcību ar EDUC , uzslavējiet sava bērna pareizu rīcību ar kādu konfekti un atrodiet laiku, ko veltīt  savam bērnam un savam sunim ! 

Kristīne Lidaka

www.royalcanin.lv