Trīs soļi līdz tradīcijām bagātiem Līgo svētiem

Tuvojoties Līgo svētkiem, iedzīvotāji aktīvāk interesējas par dažādiem tradicionāliem svētku gardumiem un darinājumiem, piemēram, māla traukiem, lina izstrādājumiem un rotām, liecina Brīvdabas muzeja tiešsaistes gadatirgus un Luminor apkopotā informācija.

Pirmssvētku laikā Brīvdabas muzeja virtuālā gadatirgus www.egadatirgus.lv apmeklētāju skaits pieaudzis par aptuveni trešdaļu (27 %), salīdzinot ar mēnesi iepriekš. Visbiežāk cilvēki interesējas par dažādiem tekstila un keramikas izstrādājumiem - māla traukiem, tautas tērpiem vai to aksesuāriem, lina galdautiem un kleitām, kā arī tradicionālajām rotām. Šobrīd portālā var apskatīt un atbalstīt vietējos amatniekus, iegādājoties kādu no vairāk nekā 3000 vietējo amatniecības meistaru darinājumiem, kas lieliski papildinās gan Līgo svētku galdu, gan palīdzēs sagatavoties citiem svētkiem tradicionālajās noskaņās.

Latvisks Jāņu un Līgo svētku galds

Vasaras saulgriežus var ieskandināt ne tikai lustīgi, bet arī garšīgi un tradīcijām bagāti. Pēc tradīcijām galdā jāceļ siera ritulis, kas simbolizē sauli un ir viens no pazīstamākajiem Līgo svētku simboliem. Laika gaitā par tradīciju kļuvusi arī siera dāvināšana, tāpēc rokām darināts Jāņu siers ir labs ciemakukulis vai dāvana Jānim vai Līgai un to arī var iegādāties egadatirgus portālā. Tam piekrīt arī grupas “Prāta Vētra” ģitārists Jānis Jubalts: “Aicinot pie sevis ciemiņos, ierasti pats parūpējos par ugunskura vietu un gardu alu, taču ļoti priecājos, ja cienastā kāds atnes rokām sietu Jāņu sieru, svaigi ceptu maizi vai plātsmaizi.”

Gadu simtiem senās tradīcijas paredz, ka Jāņos galdā jābūt arī medum, maizei un pīrāgiem, kas simbolizē dzīvību un spēku. Svētku noskaņu var radīt arī pārdomāts svētku galda noformējums ar māla vai koka traukiem. Galda dekorēšanai var izmantot jāņuzāles vai citus sev pieejamus augus un ziedus, savukārt galdautu ieteicams izvēlēties no dabīgiem materiāliem, piemēram, lina vai kokvilnas.

Jāņuzāles – tradīcijām bagāta svētku sastāvdaļa

Latvieši jau gadu simtiem uzskata, ka saulgriežu laikā savāktajām zālēm ir maģisks spēks, tādēļ ar tiem rotā ne tikai svētku galdu, bet arī pušķo sētu, pin vainagus un gatavo tēju. Pušķošanai visbiežāk izmanto ozola zarus un bērza meijas, bet pīlādža zarus izmanto, lai atbaidītu ļaunumu. Neatņemama svētku sastāvdaļa ir vainagu pīšana, aplim simbolizējot enerģiju un sauli. Tradicionāli vīriešu vainagiem tiek izvēlēti ozola zari, turklāt Jāņiem tie ir jānēsā līdz pat rītausmai – kā norāda J. Jubalts, tad arī viņam šī gada plānos ir sagaidīt rītausmu ar Jāņu vainagu galvā. Savukārt sievietes vainagiem var izmantot lauku puķes, smilgas, ozollapas un citus zaļumus. Katram augam ir sava nozīme, tāpēc pirms vainaga pīšanas var iepazīties, piemēram, ar tām jāņuzālēm, kas dos spēku, enerģiju un vairos mīlestību.

Dziesmas un danči līdz pat rīta gaismai

Jāņos ir ne tikai jādzied, bet arī jādejo ap ugunskuru. Pirms tam ieteicams sagatavot svētku ugunskuru pēc latviešu tradīcijām, izmantojot dažādas jāņuzāles un ap ugunskuru izveidojot ziedu apli, ko var papildināt ar akmeņiem, kas apzīmēti ar latvju zīmēm. Lai piešķirtu svētkiem vēl īpašāku noskaņu, var saģērbties tradicionālajos tautu tērpos, bet, ja tie nav pieejami, latvisku noskaņu var radīt ar etnogrāfisku jostu, piespraudi vai citām rotām, ko iegādāties var Brīvdabas muzeja e-gadatirgū.