Pirmsskola: psihologa padomi vecākiem, kuru bērniem ir enurēze

Runājot par enurēzi, jāatcerās, ka tai ir divi veidi. Viens no tiem saistīts ar uroloģiska rakstura problēmām, kuras var palīdzēt atrisināt urologs, bet otrs – ar bērna neiroloģiju –, uz ko norāda tas, ka bērns sācis slapināt gultā vismaz sešus mēnešus pēc tam, kad iepriekš šādas problēmas nav bijušas.

Pastāstiet par problēmu

Daudzi vecāki no tādas problēmas kā enurēze kautrējas, cenšoties, ja vien ir iespēja, par to noklusēt. Taču daudz efektīvāk rezultātu varēs sasniegt, ja visi darbosies kopā. Bez tam, šādā veidā atbalstām bērnu un radām viņam komfortablu dzīves vidi.

Tieši tāpēc par problēmu pastāstiet arī bērnudārza audzinātājām, pat ja negadījumi rodas tikai naktīs. Šādā gadījumā bērns tiks īpaši pieskatīts diendusas laikā, lai palīdzētu laikus apmeklēt tualeti.

Ja avārijas mēdz gadīties arī dienas laikā, palūdziet audzinātājām, lai regulāri atgādina bērnam par labierīcību apmeklēšanu un seko līdzi pazīmēm, kas liecina, ka bērnam vajag uz tualeti.

Radiet atlīdzības sistēmu

Lieliski strādā kalendārs, kurā veiksmes un neveiksmes tiek atzīmētas attiecīgi ar saulīti vai mākoni. Jūs šādu kalendāru varat izveidot mājās un ņemt līdzi uz bērnudāzu.

Vienojieties ar audzinātāju, ka tad, ja biksītes visas dienas garumā būs sausas, kalendārā varēs iezīmēt/ielīmēt saulīti.

Vienojieties ar bērnu par apbalvojumu, kuru viņš saņems par 5 darba dienām pēc kārtas, kuras kalendārā atzīmētas ar saulīti, kā arī atsevišķu bonusu, ja bez avārijām būs iztikts 7 dienas pēc kārtas (kalendāru var ņemt līdzi uz mājām vai arī mājās izveidot vēl vienu). Balva var būt, piemēram, kino apmeklējums vai bērna mīļākā rotaļu laukuma apmeklējums. Galvenais – balvai jābūt kaut kam gaidītam un kārotam.

Esiet konsekventi un nedodiet apbalvojumu “kredītā”.

Koncentrējieties un priecājieties par mazām uzvarām un nemēģiniet izcelt atsevišķas neveiksmes.

Nebariet bērnu

Svarīgi ir vienoties ar pedagogu, lai gan audzinātāja, gan vecāki ar bērnu runātu “vienā valodā”. Proti, nebārtos par “kļūdām”. Nav vērts rāties par bērna neveiksmēm, jo bērns visbiežāk tās nespēj kontrolēt. Parādiet, ka esat apbēdināti, taču, iespējams, jau rīt viss izdosies un bērns pamodīsies sausā gultā.

Pārrunājiet, kā pagājusi diena

Atnākot bērnam pakaļ uz bērnudārzu, atrodiet pāris minūtes laika, lai pārrunātu ar audzinātāju, kā pagājusi bērna diena.

Pārrunājiet to gan atsevišķi, gan kopā ar bērnu. Mēdz gadīties situācijas, kad problēmas rodas arī no dažādām nepatīkamām situācijām. Piemēram, grupiņas biedrs pasmējās par bērnu, vai arī bērns dzirdējis kādu negatīvu piezīmi u.tml. Uzzināt, kas ir problēmas cēlonis, jums palīdzēs ne tikai sarunas, bet arī bērna zīmējumi un rotaļas.

Ja bērnudārzā ir atgadījies kas līdzīgs, pārrunājiet to ar audzinātāju, jo bērnam jābūt iespējai tualeti apmeklēt vienatnē un grupiņā jāizslēdz jebkāda veida otra bērna apsmiešana.

Ievērojiet noteikumus arī mājās

Lai gan pirmsskolas izglītības iestādē bērns pavada lielāko dienas daļu, no rīta, vakarā un naktī viņš ir mājās. Kas nozīmē, ka cīņa ar enurēzi turpinās.

Atnākot mājās no bērnudārza, centieties nedot bērnam daudz šķidruma. Vislabāk, ja 2 stundas pirms gulētiešanas viņš vispār neuzņems šķidrumu.

Vienlaikus arī nepieciešams atgādināt par tualetes apmeklēšanu, piedevām, svarīgi, lai tas tiktu darīts biežāk nekā parasti. Šim nolūkam varat sev pat ieslēgt modinātājpulksteni. Nepietiek ar to, ka skaļi atgādinat bērnam par tualetes apmeklējumu, bet pati turpinat nodarboties ar savām lietām. Pārliecinieties, ka bērns tiešām ir aizgājis līdz labierīcībām! Nepaslinkojiet – atraujieties no savām darīšanām un pavadiet bērnu līdz tualetei.

Pastāstiet bērnam pirms gulētiešanas pašas sacerētu pasaku. Nakts enurēzes gadījumā jābūt spējai konrolēt savus sapņus un nepieciešamības gadījumā pamosties.

Izdomājiet rituālu, ar kuru nosvinēsiet katru rītu, kad bērns pamodies sausā gultā. Šādi rituāli ir svarīgi, jo tie palīdz radīt pozitīvu motivāciju.

Ja bērnam naktī gadījusies avārija un kalendārs rāda ieilgušu “mākoņu periodu”, tad bērnam, kurš sasniedzis 5,5 – 6 gadu vecumu varat piedāvāt pašam izmazgāt savu veļu. Tiesa, gan ne kā sodu, bet gan kā labprātīgu  palīdzību no bērna puses.

Tāpat arī atcerieties, ka jums kā vecākiem ir svarīgi sarunāties ar bērnu, izskaidrojot atbilstoši viņa vecuma saprašanai par procesu, kas norisinās viņa organismā.

Pacietība un uzcītība vienmēr vainagojas ar panākumiem, un sadarbība ar bērnudārza pedagogiem noteikti veicina ātrāku rezultātu sasniegšanu.

Mila Paškeviča, pirmsskolas izglītības iestādes psiholoģe