Ko dāvināt bērnam? Lego!

Pie pirmā Lego komplekta Roberts tika, kad bija nedaudz pārkāpis pāri 1 gada vecumam. Varētu domāt, ka par ātru, bet ar vīru izsecinājām, ka tā būs augošajam žiperim visatbilstošākā dāvana, kura raisīs interesi ar katru nākamo dienu. Un tā arī bija. Atšķirībā no mašīnām, mīkstajām rotaļlietām un cita veida mantiņām, Lego ir tā manta, par kuru interese netiek zaudēta nekad. Visas citas mantas drīz vien sagulst plauktos, bet Lego – tas ir kaut kas! Nezinu, iespējams tā ir bērna īpatnība, taču Robim nekad nav paticis spēlēties noteiktos rāmjos un pēc instrukcijām (protams, dažkārt tas ļoti traucē, jo sevišķi, ja jāspēlē galda spēles, kurās dēls grib izdomāt savu pieeju) – tā vietā viņš no klučiem uzbūvē kosmosa kuģi, uz Marsu aizsūtot žirafes, vai arī zemūdeni, kopā ar Lego cilvēciņiem ienirstot izdomātā zemūdens pasaulē, kurā dzīvo Nemo un Plunšķis. Šajās reizēs es noraugos no malas un priecājos, ka bērns nav zaudējis spēju domāt ārpus kastes, jo domāšanu iegrožot vēl pagūs skolā. Tāpēc tagad, četru gadu vecumā, lai izpaužas radošums un sava pieeja!

Starp citu, esam atklājuši, ka Lego ne tikai paplašina fantāziju, bet arī ļauj apgūt pavisam praktiskas lietas. Piemēram, pateicoties Lego, dēls regulāri atsvaidzina savas zināšanas par krāsu pasauli un skaitļiem, jo, lai uzbūvētu māju, vienu sienu varam būvēt tikai dzeltenu un tikai no klucīšiem ar noteiktu skaitu punktiņiem, savukārt pašos pirmsākumos, proti, vecumā, kad tikko bija pārkāpts pāri 1 gada atzīmei, Lego kvalitatīvie klucīši noderēja, lai trenētu mazo rociņu satvērienu.

Tāpēc, ja kāds man vaicā, ko dāvināt bērnam svētkos, atbildi nav tālu jāmeklē – Lego! Ar Lego nekad nevar nošaut greizi, jo, kā saka Roberts, tā ir laba dāvana, pat ja kastītei nav uzsieta bantīte :D