Kad katliņš ir pilns

Šī ziema ir novedusi mani līdz vārdos neaprakstāmai trauksmei, jo bērni vēl nekad nav slimojuši tik daudz un tik smagi kā šogad. Viss sākās ar Fejiņas saaukstēšanos oktobrī un turpinās vēl aizvien.

Abi bērni kopā līdz šim kopš oktobra izgājuši katrs pa trim antibiotiku kursiem, taču saslimšanas nāk virsū atkal un atkal, bet dēlam, kā izrādās, šāda ārstēšana vairs vienkārši nepalīdz. Vai nu vīrusi kļuvuši izturīgāki, vai arī organisms padevies, kas to lai zina. Viens kurss pēc otra, pa vidu neliela pauzīte, bet kļūst tikai draņķīgāk.

Šodien, nākot mājās no ārsta, sapratu, ka manas rokas ir nolaidušās, jo bērnudārzā bērni vairāk nav nekā ir, kas man nozīmē pastāvīgas slimības lapas, darba kavēšanu un vadības neizpratni par to, kāpēc man ir tik nīkulīgi bērni.

Jā, nu, redz, tādi viņi man ir gadījušies. Loģiski, ka jebkura mamma savam bērnam novēl tikai veselību, veselību, veselību, tāpēc manī raisa neizpratni citu stulbie jautājumi, ar ko gan es savus bērnus baroju, ja jau viņi man ir tik slimīgi. Varētu domāt, ka tā ir mana izvēle.

Es labāk negribu skaitīt, cik daudz naudas pa šiem mēnešiem ir atdots par zālēm, jo par to noteikti mēs varētu visi doties foršā atpūtas braucienā, bet neko darīt. Tā nu ar visu slimošanu arī ziemas prieki bērniem ir gājuši šogad gar degunu, jo ne reizi tā arī nebijām šajā sniegotajā ziemā pikoties vai uz kalniņa. Sēdējām mājās, dzērām sīrupus, veicām inhalācijas.

Tagad, atgriežoties mājās no kārtējās ārsta vizītes, ir pārņēmis nogurums un vājums, jo arī nākamo nedēļu bērniem nāksies pavadīt mājās, bet es tik ļoti vēlos atkal būt zirgā, iet uz darbu, sajusties dzīva.

Šādos vājuma brīžos es sev iekniebju un lieku sapurināties, jo, ja vien citiem būtu tādas problēmas kā mums. Ikviena mamma, kuras bērnam ir smagas saslimšanas, būtu gatava kaites iemainīt pret mūsu niekiem. Protams, protams.

Bet es aizvien katru bērna klepus lēkmi sagaidu ar trauksmi, baidoties, kas būs tālāk - vai tikai nieka bronhīts, vai arī pneimonija vai vēl kas trakāks?

Sirsniņa izkratīta un kļuvis kaut par pāris gramiem vieglāk. Paldies, ka uzklausīji.