Kā veidot bērna dzīves scenārijus?

Ģimenē dzīves scenāriji tiek nodoti no paaudzes uz paaudzi, un tieši sešu līdz septiņu gadu vecumā bērni ir ļoti gatavi scenāriju pieņemšanai, tāpēc mums, pieaugušajiem jābūt ļoti uzmanīgiem un jāseko līdzi tam, kā runājam un rīkojamies, jo bērni no mums mācās.

Pārdomā savus vārdus

Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte sarunā ar Māmiņu Klubu atzīst, ka dzīves scenāriju veidošanā ir ļoti svarīgi tas, ko runājam bērnu klātbūtnē. “Mutiskā programmēšana ir lieta, kuru katram pieaugušajam vajadzētu pārdomāt desmitkārt, pirms ko teikt maza bērna klātbūtnē. Ja savos tekstos radīsim bažas, uztraukumu, kurināsim naidīgas frāzes, tad ir liela ticamība, ka bērns tām noticēs un pieaugušās dzīves laikā dzīvos pēc šiem scenārijiem,” teic Iveta Aunīte. Kā piemēru viņu min gadījumu, kad pieaugušie neļauj un neakceptē iespēju būt atšķirīgam, tā vietā atšķirīgajā redzot to, ko nevajag pieņem, ir jāapsaukā un nicīgi par to jāizsakās, jo tas, visticamāk, nostiprināsies bērna apziņā un vēlāk arī uzvedībā.

Jo biežāk par kaut ko ikdienā runāsim, jo lielāka ticamība, ka šis scenārijs saglabāsies bērna dzīvē.

Bērns atdarina pieaugušo

Bērniem līdz aptuveni sešu gadu vecumam ilgst atdarināšanas periods, tāpēc pieaugušajam jāseko līdzi ne tikai tam, kas tiek runāts, bet arī tam, kas tiek darīts, jo bērni kopē uzvedību. “Ja viņi nekopēs mūsējo uzvedību, tad kopēs to, ko redz ekrānos,” saka psiholoģe Iveta Aunīte. Viņa norāda, ka mammas visbiežāk ir paraugs meitām, taču vienlaikus meitas cenšas pēc tētu uzmanības, un otrādi – dēliem paraugs ir tētis, taču viņi cenšas pēc mammas uzmanības. 

Ja vēlies bērnam kaut ko iemācīt, rādi paraugu!

Piecu gadu vecumā bērnam kā pozitīvs jaunveidojums attīstās entuziasms un enerģija, tāpēc šo vecumu vajadzētu lietderīgi izmantot. “Ja lielo degsmi izmantojam, lai kaut ko darītu, pamēģinātu, sadarbotos kopā ar dzīves scenārijiem, tas ir ļoti labs moments, kurā bērnam mācīt lietas, kuras vēlamies redzēt viņā pieaugot,” iesaka psiholoģe.

Veidojot bērna dzīves scenārijus, domā, ko runā un dari, kā arī kontrolē savas emocionālās reakcijas, jo tādējādi palīdzēsi bērnam realizēt labus dzīves scenārijus.