Dress kods bērnu dārzā

Šodien bērnudārzā bija māmiņdienas pasākums, kas kārtējo reizi radīja filozofiskas pārdomas par to, kā tad vajadzētu ģērbt bērnus svinīgiem pasākumiem.

Teikšu uzreiz – man uz šo nav pareizas un viennozīmīgas atbildes. Tāpēc labprāt uzklausīšu citu domas.

Viens būtu skaidrs, ka bērni jau kopš mazotnes ir jāmāca ģērbties atbilstoši situācijai un pasākumam. Par šo faktu droši vien pat nebūtu jādiskutē. Cits jautājums ir – kas ir atbilstoši?

Pasākumā „dress kods” – svētku tērps. Puikām tiek prasītas vismaz tumšas uzvalka bikses un balts krekls.  Nez kāpēc tumšs uzvalks piederas pie svētku tērpa, bet gaišs uzvalks nē. Par meitenēm īsti nav skaidrs, kas tiek gaidīts.

Rezultātā nav pirmā reize, kad puikas pa lielam ir baltos kreklos, bet par uzvalka biksēm un vestēm manas izjūtas kļūst neviennozīmīgas. Vestes der normāli tikai daļai – vienam par mazu, bet vēl var uzstiept, citam pāris izmēru par lielu un atgādina maisu. Līdzīgi ir ar biksēm – vienam uzlocītas, otram trīskārt atšūtas, trešajam krietni virs potītēm. Es saprotu, ka bērni stiepjas ātri, ieguldīt milzu naudu pārreiz velkamā štātē negribas (jā, jā – mani arī reizēm skopums pārņem !), no otras puses – varbūt labāk iztikt bez vestes, kas nav pēc izmēra, vai žaketes, kura ir krietni par lielu/mazu? Bet ko darīt ar biksēm nezinu – bet kopējais skats ir dīvains. Piekopt džinsbikšu pārvēršanu par izejamo kārtu man arī negribētos, lai gan varbūt bikses tieši izmērā izskatās daudz labāk nekā pusmastenes, vai zemesslauķes.

Ar meiteņu izejamo tērpu modi ir vēl trakāk – no vienas puses, kad tad vilks tās princešu kleitas, kruzuļus vizuļus, ja ne pirmsskolā, kur tomēr brīvāka dzīve! No otras puses, kurš ir tas brīdis, kad svinīgam brīdim būtu jāizvēlas kas klasiskāks?

Izpratne šķiet mēdz krist galējībās – no princešu kleitām ar spīguļiem un kruzuļiem, līdz tunikai un legingiem, kas, manuprāt, vispār nav svētku tērpa cienīgi.

Ko par to domājat Jūs?