Bērnudārza dienasgrāmata: Vilšanās foršajos palīgos - plāksterīšos

Rudens ir laiks, kad ļoti bieži vajadzīgs pavisam nedaudz, lai kakls sāktu kņudināties, deguns "sliktāk elpot" un "krekšķis" kaklā iemeties. Ja lielajiem bērniem un sev ir daudz un dažādi veidi, kā to apslāpēt un "piebeigt" saknē, tad mazākajai ( trīsgadniecei) līdz šim labs palīgs bija Sivanols plāksterīši, kuri līmējami uz apģērba. Tie lieliski atviegloja elpošanu, neatstājot nekādas pēdas uz apgērba, taču... produkts ir veiksmīgi iekarojis tirgu, mazajiem deguniem ļoti iepaticies un kāds sācis "haltūrēt".

Mums bērni slimo reti ar šādiem vīrusiem, tādēļ palīglīdzekļus izmantojam tikai sezonāli. Ļoti pārsteidza viena tēta komentārs:" Visas jaunās pidžamas ir "metamas", plēšot nost plāksterus, tie atstāj līmes pēdas un tie vairs nav tik efektīvi, kā pagājušo gad." Šķita visai dīvaini, ka produkts, kuru bijām iemīļojuši arī mēs, kurš lieliski palīdzēja mazās meitiņas degunam elpot, nu ir šāds. Mums taču līdz šim nekas tāds nebija novērots, mums patika. Nevar būt, ka ir pretēji. Teikšu godīgi, pie sevis nodomāju, nav gan tā, mums viss ļoti apmierina, Tu pārspīlē.

Tā nu arī mūsu meitiņa pirmajā nedēļā pēc skolēnu brīvlaika bija apslimusi - grūti paelpot, krekšķis... Skrēju uz aptieku pēc mūsu iecinītajiem plāksterīšiem, uzlīmējām un sajutām pirmo atšķirību - tam nebija spēcīgs aromāts. Un otrā rīta tik tiešām no apģērba šo plāksterīti bija ļoti grūti noņemt un pēc tam plākstera vietā krekliņš bija lipīgs. Izmazgāt to diemžēl nevar.

Kā ir Jums mammas, vai esat ko tādu novērojušas?