Ķermeņa masāža
20.05 15:30-16:30
Izpārdots
Vakar vīrs whats up atsūtīja tieši šādu foto ar tekstu:"Emi sakoda..." Protams, katrs vecāks šajā jomā reaģēs savādāk - citam sķitīs, ka tā ir traģēdija, ka jārunā ar audzinātājām, psihologu, vainīgā bērna ģimeni. Man bija svarīgi uzzināt iemeslu. Lai arī zinu, ka Emīlija ir ļoti draudzīga, viņa mēdz "izvest" arī lielo brāli, taču lielais brālis, protams, nekož un nesit.
Pirms vēl biju mājās no darba, saņēmu arī atvainošanās ziņu telefonā no šī otra bērna mammas. Ziņā bija jūtama nožēla un vainas sajūta, taču es uz šo visu skatos savādāk:"Bērni ir bērni un bērni savā starpā gan mīļojas, gan ķīvējas." Ja tas nav sistemātiski un izteikti kādam konkrētam bērnam pret vienu, kas varētu būt zīme, ka kaut kas ar šo bērnu nav kārtībā, manuprāt, katram var gadīties. Tādēļ es šī puiša mammai teicu:" Man nekādu pretenziju nav, viss ir kārtībā un gadās visādi."
Tieši šis puisis Emīlijai ir viens no labākajiem draugiem bērnudārzā, lai arī vēl šorīt viņa teica:"Es draudzēšos tikai ar meitenēm, ar puišiem vairs nē..."
Vai arī Jums šādas situācijas bērnudārzā ir un, kā Jūs, mammas, uz to reaģējat?
Kad meita bija silītē, veinu brīdi jaunākā, tad tur bija puika, gandrīz 1,5 gadu vecāks, agresīvs, mēdza sist, kost, spert visiem, kam gadījās, ik rītu, ik dienu. Piem staigāja pa grupiņu apzināti mēģinot uzkāpt uz mazo bērnu roķelēm, kuras spēlējas uz grīdas. Pārsvarā šo bērnu auklīte vadāja pie rokas. Es nezinu kur bija problēma.
Meita to atrisināja pati, vienu rītu bija neomā, puikā šo ģērbjoties pagrūda, šī piecēlās un šo kārtīgi pagrūda (pat nepaspēju apdomāt), puika nokrita uz grīdas, piecēlās un kopš tā laika manu jaunkundzi lika mierā. Nedomāju ka šis ir labākais risinājums, bet es tiešām priecājos, ka manu bērnu neaiztiek.
To izpausmi grupiņā redzēju pati savām acīm.