Bērnudārza dienasgrāmata: Mammīt, es mīlu Tevi

Katrs mēs vārdu "mīlam" saprotam savādāk. Katrs šo vārdu lietojam savādāk. Pavisam dīvaini un mulsinoši ir dzirdēt, ka šo skaisto un spēcīgo vārdu izrunā bērni, bērni, kuri mīlestību tver dabīgi, nesamāksloti un nepārdomāti, ne tā kā mēs - pieaugušie. 

Pēdējā laikā mūsu mazākā meitiņa ļoti bieži saka "Mammīt, es mīlu Tevi..." tas skan tik mīļi, bet, vai tik maziņš zina šī vārda nozīmi? Pieļauju, ka tik bieži viņa to saka "Māmiņu dienas ietvaros", jo bērnudārzā mums mammām bija skaists māmiņdienas koncerts, kur bērni gan dzejolīšos, gan dziesmiņās šo vārdu izrunāja ļoti bieži. Mūsu meitiņai izpratne par vārdu mīlestība ir nedaudz savādāka, viņa uzskata, ka mīlēt var tikai vienu, ka brāli, tēti mammu, māsu vienlaicīgi mīlēt nevar, jo brālis dzirdot šo "Mammīt, es mīlu Tevi," pajautāja, bet, vai Tu brāli mīli? Mazā atbildēja:"Nē, es mammīti mīlu," un apķērās ap kaklu vēl ciešāk, saspiežot tik cieši, ka šķita aptrūksies elpa... Es gan meitiņai paskaidroju, ka es gan mīlu gan viņu, gan māsu, gan brāli, gan opi, gan omu, gan onkiņu, gan tēti un tad viņai sākās pārdomas un sāka izvērtēt to, ka ir iespēja mīlēt ne tikai mammu...

Vai Jūsu bērni ikdienā runā par mīlestību, vai bieži viens otram sakāt:"Es mīlu Tevi?"