Aizmirstās spēles: ko spēlēja vecāki, kad bija vēl bērni

Ir tādi vecāki, un tādu nav maz, - kam ne visai patīk rotaļāties ar saviem bērniem. Ir, kas arī godīgi atzīst to. Bet citi - moka sevi un rotaļājas, neprotot noslēpt savu neapmierinātību no bērniem. Varbūt, ka spēlē vienkārši ne tās īstās spēles? Izeja ir. Jāatgriežas vien savā bērnībā, kad rotaļas mūsdienu vecākiem, kas jau izauguši, bija kā svētki un galvenā dzīves jēga. Izrādās, ka pagātnē palikušas ļoti daudzas, aizraujošas spēles, kas mūsdienu bērniem nav zināmas. Parunāsim par tām šodien!

Spēle: Lēnāk brauksi, tālāk tiksi

Kāds no dalībniekiem nostājas ar seju pret sienu. Otrā telpas galā tiek novilkta strīpa, no turienes spēle sākas. Visi dalībnieki nostājas uz strīpas. Kas stav pret sienu, tas sauc skaļi: "Viens, divi, trīs."
Pa to laiku spēles dalībniekiem jācenšas pēc iespējas vairāk pavirzīties uz priekšu. Saucējs ātri apgriežas un, ja pamana, kādu vēl kustamies, tūliņ raida to atpakaļ. Tam soļot jāsāk atkal no no svītras. Tad atkal atkartojas sauciens. Kurš pirmais aizkļūst līdz saucējam un to aizskar, tas ir uzvarējis un stājas viņa vietā.

Spēle: Sasaldētie

Vai piedalās pāra vai nepāra skaits, nav nozīmes. Spēle ir līdzīga visiem pazīstamajām ķerenēm, bet ar dažiem uzlabojumiem. Viens ir ķērājs, un, kam viņš pieskaras, tas tiek «sasaldēts» - sastingst uz vietas. Pārējie dalībnieki var sasaldētos atbrīvot, pieskaroties viņiem. Ķērājam jācenšas gan noķert pēc iespējas vairāk spēlētāju, gan jāuzmana, lai netiktu atbrīvoti jau sasaldētie. Spēle beidzas, kad visi noķerti. Bērni atzīst, ka tā gan vēl nekad neesot bijis, jo kāds pamanās sasaldētos atkal «atkausēt».

Spēle: Velns ar asti sit pa krāsu kasti

Spēles dalībnieki sadala lomas: velns, pārdevējs un krāsas. Pārdevējs, tā, lai velns nedzird, katrai krāsai iedod nosaukumu - zaļa, sarkana utt. Kad tas izdarīts, krāsas sasēžas rindiņā.
Velns nāk un pieklauvē, saucot: Tuk, tuk!
Pārdevējs prasa: Kas tur ir?
Velns atbild: Velns ar asti sit pa krāsu kasti.
Pārdevējs: Ko velns grib?
Velns: Nopirkt krāsu!
Pārdevējs: Kādu krāsu?
Velns nosauc krāsu, bet pārdevējs - cenu. Velns var kaulēties. Kad abi vienojušies, velns sit saujā pārdevējam tik reižu, cik liels cipars nosaukts. Pēc tam izvēlētajai krāsai jāceļas no savas vietas un jābēg, bet velns viņu ķer. Ja noķer, tad velns kļūst par krāsu un krāsa - par velnu, bet, ja krāsai izdodas aizskriet atpakaļ uz savu vietu, tad ķērājs vēlreiz ir velns.

Spēle: Pēdējais pāris šķiras

Var piedalīties gan bērni gan pieaugušie .
Visi stāv pa pāriem viens aiz otra, piekšā bez pāra ir vadītājs Kurš saka: "Pēdējais pāris šķīras" tad pēdējais pāris skrien ap rindu katrs pa savu pusi un kaut kur rindas priekšgalā satiekas. Pirms viņi satiekas vadītājam ir jānoķer viens no viņiem Ja vadītājam izdodas kādu no abiem noķert tie stājas rindas priekšgalā.bez pāra palikušais ir vadītājs.

Bija vēl arī - augstāk par zemi, aklās vistiņas un bija pat Mēmais šovs!

Kādas spēles jūs spēlējāt savā bērnībā? Paslēpes, klusos telefonus? Atcerieties un noteikti iemāciet tās arī saviem bērniem! Ne multfilmas, ne mobilie telefoni nedos mūsu bērniem to īsto dzīves un rotaļu garšu, kādu var sniegt kustību prieks apvienojumā ar komunikāciju, kāda ir vecajās, labajās kolektīvajās spēlēs!

Māmiņu Klubs