Ziemassvētki un slimošana..

Kas var būt briesmīgāks kā bērnam slimot Ziemassvētkos? Māmiņai Ilzei Lipskai tā ir bijis bērnībā.. un divus gadus pēc kārtas..

Man liekas, ka nekas briesmīgāks nevar būt, kā - būt slimam Ziemassvētkos. Tās ir atmiņas no manas bērnības un diviem briesmīgiem Ziemassvētkiem. Vispār - slimot - tas galīgi nav forši, bet ja slimošana iekrīt svētkos, tas liekas dubultā ne-forši. Par to šodien aizdomājos, jo vakar abiem bērniem pacēlās temperatūra, pat tuvu pie 40 grādiem, un Ziemassvētki tikpat kā klauvē jau pie durvīm. Pirms mēneša vienu vīrusu izslimojām, un uz bērnudārzu negājām, lai tā pa īstam uzkrātu spēkus, un vēl dārziņā gripa staigājot apkārt..

Bet, re - arī mājās mēs neesam pasargāti no vīrusiem. Tomēr šodien jau ir daudz labāk, un arī ārste apskatīja, pateica, ka viss šobrīd ir labi, tad man kļuva mierīgāk ap sirdi.. Mēdz būt arī vienas dienas temperatūras. Starp citu, izmantošu izdevību, un ieteikšu noklausīties 7. decembra radio raidījumu par bērna slimošanu! Ļoti daudz noderīgas informācijas, lai vecāki nekristu panikā, bet spētu sakarīgi novērtēt situāciju.

Tā nu šobrīd jūtos daudz mierīgāk, jo doma, ka Ziemassvētkos jāslimo, ir patiesi biedējoša.. 

Divus gadus pēc kārtas es Ziemassvētkos biju slimnīcā ar plaušu karsoni, gan 11 gadu vecumā, gan 12 gadu vecumā. Un bērnam tas ir briesmīgi - Ziemassvētkos būt vienam pašam, slimnīcā, un, kad aizdomājas, ka mājās māsas un brālis ar mammu un tēti svin Ziemassvētkus, dikti skumji bērna sirsniņai paliek..

Pirmajā gadā, kad sabiju pa svētkiem slimnīcā, gan mums visiem tika paciņas un arī adīts lācītis, īpaši smuks gan nebija, bet mīļš gan, es viņu nosaucu par Mišku, un viņš man vēl joprojām ir, bet otrajā gadā es biju pieslēgta pie sistēmas, un visi bērni sapulcējās koridorā, dabūja paciņas, dziedāja dziesmiņas, bet par mani visi bija aizmirsuši. Pēc tam, kad atcerējās, tad vairs nebija nekas palicis pāri, ar ko mani sacienāt.

Tāpēc es zinu, kā tas ir, kad svētki jāpavada slimnīcā. Pieaugušais ir pieaugušais, bet bērnam tā ir traģēdija. Tāpēc izmantošu šoreiz šo bloga ierakstu, kā aicinājumu uz labdarību. Tuvojas Ziemassvētki. Un katru gadu ir mazas sirsniņas, kurām šinī laikā ir jābūt slimnīcā. Lai iepriecinātu bērna sirsniņu, nemaz nevajag tik daudz..  

Ļoti liels prieks par Iļģuciema Maiznīcas piparkūkas mājiņām, kas nonāks pie mazajiem bērniņiem. Un ļoti liels prieks par LIELAJIEM - http://www.lielie.lv/   Vai tas būtu viens lats, ko ziedojam, vai kāda mantiņa, vai krītiņu paciņa, lai gandarījums ir iedomājoties to patieso prieku bērna actiņās! Es atceros savu Mišku.. Nudien nevajag daudz, lai radītu prieku! MĒS TO VARAM!