Trīs zaķi ar vienu šāvienu

Nedēļas nogale ir gandrīz pagājusi. Māmiņa Rebeka labi atpūtās teātrī un ballītē. Kā atpūties TU?

Iepriekšējā blogā sūdzējos, ka netieku ārā no mājas un mana dzīve sastāv no vienas vienīgas rutīnas. Un tieši ir sanācis tā ka šajā nedēļas nogalē beidzot dabūju ko gribēju.
{smallpic:1}

Piektdienas vakarā gājām uz teātra izrādi uz kuru ielūgumus laimēju Māmiņu kluba konkursā. Izrāde saucās " Linēnas skaistumkaraliene" , traģikomēdija, bet necerēti laba. Noteikti iesaku aiziet, ja ir iespēja. Par ko bija izrāde tā gari un plaši nestāstīšu, jo to jau var izlasīt teātra mājas lapā.


Vienīgi īsumā varu pateikt, ka uz skatuves uzvestā aina, kur māte ir veca un nevarīga, pieprasa, lai meita viņu aptekelē, man bija labi pazīstama, jo mana ome ar manu mammu izrīkojāts tieši tāpat. Mamma visu dienu centās, ka vien varēja aptekelēt viņu, bet viņai tāpat nebija labi nekad.  Man patika, ka lugā sarunas nebija pārspīlēti teatriālas, bet vairāk reālas ar visiem rupjajiem lamuvārdiem, lai gan bija dīvaini kaut ko tādu dzirdēt no Martinsones mutes.


Manam draugam savukārt ļoti patika, ka viens no aktieriem savā tekstā iepina tā brīža rezultātu hokejā. Visi vīrieši, kuri starpbrīža laikā bija kā pielīmēti kafejnīcas televizoram bija sajūsmā par tādu aktiera improvizāciju.

 

Pēc izrādes bija sarunāts, ka mēs braucam uz Berģiem svinēt drauga dzimšanas dienu. Bēbi paņēma ome un opis un aizveda pie sevis. Atbraucot pēc teātra mājās, bija tāda dīvaina tukšuma sajūta, jo Jēkabs mājas nebija. Dzimšanas dienas ballītē iztrakojos kā nākas, mājās biju ap 5 no rīta. Savukārt mans draugs pa taisno no ballītes ar darba kolēģi brauca uz Ventspili makšķerēt jūrā.


Tā nu pamodos mājās biju viena pati, tā nebija bijis kopš bēbis piedzima un  šķiet, ka tik drīz vairs neatkārtosies. Sajūta dīvaina, laikam pat vairs nemāku tā sēdēt un neko nedarīt. Būtu jau ķērusies pie mājas ģenerāltīrīšanas, bet pēc ballītes tā sāpēja galva, ka tiešām izbaudīju vienatni un nedarīju pilnīgi NEKO.


Vienīgi iegāju vannā un gulēju tur ilgi un dikti. Uz vakaru godīgi sakot, palika pat garlaicīgi un nevarēju sagaidīt, kad brauksim pakaļ Jēkabam.


Sanāk, ka šajās brīvdienās nošāvu trīs zaķus ar vienu šāvienu. Biju teātrī, biju ballītē un pabiju vienatnē!!  Beidzot jūtos kā dzīvs cilvēks, nevis kā robots, kurš katru dienu veic vienas un tās pašas darbības.



Kā TU pavadīji savas brīvdienas?