Pēdējā nedēļa pirms tikšanās ar bēbīti

Tūlīt, tūlīt topošā māmiņa Ligita tiksies ar savu mazulīti. Šoreiz viņas blogs par sadarītajiem darbiņiem šīs nedēļas laikā.

Šī gan kopumā man ir diezgan raiba nedēļa, jo cenšos paspēt sadarīt visādas lietas pirms bēbīša nākšanas pasaulē. Bēbītis dzims jau nākamās nedēļas sākumā plānotā ķeizargriezienā, jo jau tagad rāda raksturiņu un iekārtojies ar galviņu man tuvāk pie sirsniņas. Vēl viena Adventes svecīte jāaizdedzina un ceturto jau aizdegsim trijatā :)

Šonedēļ ieplānots friziera apmeklējums, manikīrs un pedikīrs, lai būtu smuka un pirmajā mēnesī nebūtu jāuztraucas par matiem vai nolupušu nagu laku. Biju pēdējā vizītē pie savas dakteres – visu izrunājām un klausījāmies mazuļa sirds tonīšus. Man šķita, ka mazais protestēja – bungājās visu klausīšanās laiku, tāpēc nogulēt bija vēl grūtāk. Bet prieks, ka visi rādītāji kārtībā.

Tāpat šonedēļ apciemoju savas kolēģes darbavietā, sanākot uz kafijošanu un kūkošanu. Kolēģe sadāvināja uzadītas zeķītes, zābaciņus, cepurīti un jaciņu manam mazajam bebukam – tik mīļi un skaisti! Pašai gan man nav talants uz rokdarbiem, bet, iespējams, ka ar laiku arī uznāks luste pamēģināt. Piektdien mājās jāuzņem ciemiņi, bet sestdien maģistra izlaidums. Izlēmu iet ar visu savu lielo punci – abi ar bēbi godam esam nopelnījuši to mici, ziedus, smaidus un apsveikumus J Iegādājos pat jaunu blūzi savam lielajam puncim par spīti tam, ka pēdējie metri – tomēr izlaidumā gribu būt smuka un par tiem lielajiem pūliņiem gribas sevi mazliet palutināt. Būs taču arī fotografēšanās. Varēšu puikiņam kādudien stāstīt, ka pāris dienas pirms viņa dzimšanas saņēmu diplomu. Vēl svētdien mājās ar vīru taisīsim ģenerālo tīrīšanu, lai pilnīgi viss būtu ideālā kārtībā, kad atgriezīsimies mājās. Tā nu viss saplānots, ka neko vairs iestarpināt.

Vispār man ir ļoti labs garastāvoklis – jūtos gatava sagaidīt mūsu bēbīti.  Gultiņa arī jau saklāta, somas sakārtotas, domas pa lielam arī. Reizēm, kad mazais puncī bungājās, cenšos „iemūžināt” vēl to sajūtu, kā ir, kad vēderā kāds iedunkā pa sānu un iztēloties, kāds izskatīsies mans mazais brīnums. Šķiet, ka viņš jūt mūsu gaidāmo tikšanos, jo ar katru dienu puncī kļūst arvien nepacietīgāks.

Arvien biežāk aizdomājos, kāda būšu kā mamma savā jaunajā lomā, kas man vēl ir nezināma. Zinu, ka vajadzēs daudz spēka un pacietības - sāksies jauns posms manā dzīvē, ar daudz pozitīvām emocijām. Reizēm piezogas sajūta it kā es stāvētu kāda nozīmīga sliekšņa priekšā J Arī orhidejas uz mana loga ir kaujas gatavībā un, kad atgriezīsimies būs pilnos ziedos. Un vēl tā netveramā Ziemassvētku sajūta, kas jau virmo gaisā – tāds patīkams satraukums. Šie Ziemassvētki mūsu ģimenē būs visskaistākie un mīļākie, jo vistumšākajā laikā mūsu dzīvē ienāks maziņš saulesstariņš. Ļoti gaidu, kad viņu beidzot varēšu samīļot!

Kādas sajūtas Tevi pārņēma pēdējā nedēļā pirms liktenīgās tikšanās ar mazuli?