Par Kristoferu un Pūku

09. Sep 2010, 12:49

Labdien, Māmiņu kluba veidotāji un apmeklētāji!

{smallpic:1}

{pic:2}

Vakar mamma man pastāstīja par jauko konkursiņu un es, būdams atraktīvs bēbis vārdā Kristofers, nolēmu, ka man tajā obligāti jāpiedalās!

Mana pirmā tikšanās ar Lācīti (laikam jau Lāci, jo viņš bija milzīgs) Pūku bija vasarā, kad man bija tikai 2 mēnesīši (nu jau man ir 7 mēneši un viens zobiņš). Es ar vecākiem pastaigājos pa Liepājas promenādi, kur notika dažādas atrakcijas par godu Jūras svētkiem. Kad ieraudzīju milzīgo, jauko Lāci, nevarēju noturēties, neizņaudējis no vecākiem iespēju ar viņu nofotografēties! Jūs pat iedomāties nevarat, cik jaukas sajūtas pārņem atrodoties klēpī tik mīkstam radījumam! No tā brīža mana mazā sirsniņa piederēja Lāčiem.

Manu pirmo Lāci Pūku man uzdāvināja tēta brālēns. Arī šis Lācis ir visai liels un pagaidām man ir grūti tikt ar viņu galā. Kad man uznāk vēlēšanās Pūku samīļot, jālūdz mammas, tēta vai vecākās māsas palīdzība. Diemžēl vecāki man neļauj Pūku ņemt līdzi uz vannas istabu, jo Pūks varot nejauši samirkt. Tētis saka, ka samirkušas zāģu skaidas nemaz neesot jauki. Nekas, gan es nedaudz paaugšos un apsolu, ka Pūks varēs nākt man līdzi un, sēžot uz vannas stūra noraudzīties, kā es mazgājos!

Manu otro Lāci man uzdāvināja mūsu ģimenes draugi. Viņam pagaidām vēl nav vārds, bet viņš ir mans mīļākais Lācis, jo ir pietiekami neliels, lai es viņu varētu ņemt līdzi gultā un pirms aizmigšanas pazelēt viņa ausi vai ķepu!

Žēl, ka Septiņjūdžu mežs atrodas tik tālu no Liepājas! Nāksies vien man iztikt ar Reiņu mežu, kas atrodas nepilnus 10 kilometrus no Liepājas (tieši pa ceļam uz Nīcu, kur dzīvo mana vecmāmiņa ar vectēvu). Kas būšu kādus 7 gadus jauns, varbūt pārcelšos uz dzīvi uz Reiņu mežu, līdzi ņemot visus savus Lāčus (līdz tam laikam varbūt būšu ticis vēl pie kāda ķepaiņa)!

Nu man jābeidz rakstīt, jo mamma saka, ka man esot nedaudz jāpaguļ, lai vēlāk mēs visi varam doties pastaigā. Novēlu jums visiem priecīgus tuvojošos svētkus un lai Ziemassvētku vecītis atnes katram bērnam savu Lāci!

Kristofers Samedovs un Jānis Ezeriņš