Kastaņu laikā

Kā es bērnībā gaidīju kastaņu laiku!!! Katru dienu gāju garām, skatoties, vai jau nekrīt zemē kastaņi, pāris reizes arī norāvu no koka kādu kastani, ko varēja aizsniegt, lai pārbaudītu, vai iekšā jau nesāk brūnoties. Toreiz kastaņi bija uz izķeršanu. Visi sētas bērni vaktēja īsto mirkli, lai savāktu sev klēpi pilnu ar kastaņiem. Un tad tika apstaigāti visi apkārtnē zināmie kastaņi, un kabatās, cepurē lasīti spīdīgi brūni kastaņi. Kurš atradīs lielāko? Kurš pēc tam uztaisīs vislielāko zirnekli ar visgarākajām kājām?

Tagad ainava ir mainījusies, pēdējos gadus ejot garām kastaņiem, pilna zāle ir ar sabirušiem kastaņiem, neviens tos nelasa. Kā tā? Vai bērni mūsdienās ar kastaņiem nespēlējas? Es nekad nevaru atturēties, un vienmēr pāris ielieku sev kabatā, ko pavirpināt starp pirkstiem pastaigas laikā. Kastaņu virpināšana lieliski palīdz pret stresu.


Atceros, vecmammai bija paladziņš sašūts, kur kastaņi iekšā - vienkārši lielisks masāžas rīks! Arī mazajai meitiņai tiek rotaļlieta, audumā iešūti kastaņi, citā maisiņā atkal zīles, vēl citā - čiekuri. Iedodu arī rokās, lai sajūt, aptausta kastani, bet tas ir viens mirklis, un rociņa jau pie mutes, jānogaršo :)


Vakar gājām visi lasīt kastaņus. Ernests nopietni piegāja lietai, meklēja kastaņus, ņēma ārā no miziņām, lasīja maisiņā. Nesa man rādīt, kādu kastani atradis. Un kastaņu tik daudz! Visa zeme pilna, tiešām, liekas, ka itin neviens bez mums kastaņus nevāc. Vakarā taisījām aitiņas. Ernestam pats meistarošanas process patika daudz labāk nekā pēc tam spēlēties.. Toties māsai vairs nevienu citu rotaļlietu nevajadzēja, kā tikai kastaņu aitiņu! Šodien taisīsim zirnekli un zīļuku! Tik daudz dažādu rotaļu ar dabas veltēm ir tikai rudenī!


Kādu laiku atpakaļ Māmiņu Klubā bija rakstīts par kastaņu vannu.. Ak, cik ļoti man gribētos tādu uztaisīt, mums te kastaņu pietiktu ne vienai vannai vien, bet mazā māsa vēl maziņa, viņa visu vēl iepazīst caur muti, un kastaņiem lielums kā reiz radīts tādai mazai mutītei. Vannosimies mēs nākamgad! Noteikti! Un pēc tam kastaņus liksim zemē, lai aug, lai mēs pie mājas varam iestādīt kastaņu aleju, kas rudenī priecēs ar kastaņu ražu, bet pavasarī ar gaišām kastaņu svecēm.