Jauns pavērsiens - bērnudārza gaitu uzsākšana

Sveiciens visiem šajā saulainajā dienā.

Jā, jā, mana meitiņa Nikola ir uzsākusi bērnudārza gaitas jaukā, siltā un mājīgā bērnu dārza grupiņā - "Rūķīši", meitiņai tik tikko palika 1,7 gadiņš.

Bet gribēsiet zināt kā tad gāja un iet manai mazajai?

Pienāca pirmā bērnudārza diena 20. marts, abas gājām uz grupiņu, iepazināmies ar telpām, auklītēm un audzinātājām, apradām ar bērniņiem, kaut gan tie viņai ļoti patīk un ir omulīga bērnu sabiedrībā, es pati domāju, ka galvenais, lai pierod pie audzinātājām un tad jau viss būs kārtībā.

No rīta, kad visi bērniņi sanāca kopā, visi kā mazi cālīši kopīgi čāpoja uz dziedāšanas zāli un dziedāja un sita ar kociņiem, klabināja ar kājiņām un spēlējās ar mākonīšiem, es uz to brīdi nozudu, lai pavērotu, ko tad mazā teiks, nu, protams, sākās puņķi un asaras, ka tik tā vien gribējās iet un samīļot, bet noturējos un paliku sēžot atsevišķi, Nikola uz bērnu dziedāšanu un spēlēšanos vien noskatījās, reizēm pasmaidot, kad nodarbība beidzās, visi aizgāja uz grupiņu ,bet es tā paslepus no pakaļas, lai mani neierauga meitiņa.

Ierodoties grupiņā bērniņi ēda brokastis, bet Nikola bija tik sanervozējusies, ka nespēja un negribēja ēst brokastis. Izpēlējuši rotaļas, kurās Nikola nevēlējās piedalīties, visi devās ģērbties, lai dotos pastaigā svaigā gaisā. Te nu mani viņa satika, sāka raudāt, tā it kā paužot savus pārdzīvojumus, es ar nenoturējos un kāda asara nobira.

Tālāk jau devos kopā ar viņu pastaigā, bērniņi visi saķērās pie striķīša un rindiņā devās izbaudīt svaigu gaisu, Nikola vien nobrīnījās kapēc bērni iet saķērušies pie striķa, pielika roku,bet tikpat ātri atrāva un nāca pie manis.

Izstaigājās un izpēlējās ar sniegu, visi devās atpakaļ, lai ēstu pustdienas, šoreiz Nikoliņa paēda, jo biju blakus viņai. Tālāk sekoja roku, mutes mazgāšana un došanās uz guļamistabu, lai gulētu diendusu. Saģērbāmies pidžamā un dodamies gulēt, visi jau aizmiguši, bet Nikola Tik vandās un negrib gulēt. Tad nu nolēmām ar audzinātāju, ka pirmajā dienā mums pietiks un dosimies mājās, lai ļautu pagulēt pārējiem bērniņiem.

Iekāpām mašīnā un nepagāja minūte, ka mazā aizmiga un nogulēja 2,5 stundas.

Pienāca otrā diena 21.marts, no rīta jau pārbaudam vai esam paņēmuši līdzi mīļmantiņu - spilventiņu, jo pirmajā dienā piemirsām. Dodamies uz bērnu dārzu, noģērbjamies un atvadāmies, ir puņķi un asaras, bet pēc kāda laiciņa nomierinās un pavada dienu bez sarežģijumiem. Aizgāja gulēt pusdienas laiku, gan paēda launagu. Biju jau klāt un gaidīju, kad audzinātāja atvedīs uz ģērbtuvīti, ieradzīja mani un tik bija pārdzīvojumu asaras, ka mamma ir atnākusi, apmīļoja un bučoja. Mīļspilventiņš bijis līdzi visur, gan pastaigājoties, kas kritis zemē un palicis netīrs, gan ēdot, kas salipis ar saldo ēdienu, gan visu dienu pie rokas bijis. Domāju, ka tas radīja viņai tādu drošības sajūtu visai dienai, jo tas ir kaut kas viņas un pazīstams.

Trešajā dienā 22. marts. Saģērbāmies un dodamies uz bērnudārzu. Atvadāmies, atkal paraud minūtīti un tālāk jau viss ir kārtībā, mazā labāk ēdot, iet gulēt un labi aizmieg, pastaigājas un labprāt dzīvojas. Vakarā aizgāju pakaļ, skatos maziņā sēž pie galda un skaisti spēlējas ar mantiņām kopā ar puisīti un audzinātāju. Ieraugot mani nu vairs neraudz tikai pasmaidīja, iesaucās MAMMA un smaidot atnāca, apmīļoja, sabučoja, saģērbāmies un devāmies mājās.

Tā nu ir aizgājušas šīs pirmās trīs dieniņas mūsu mazajai peciņai bērnudārzā. Man pašai šķiet, ka mazā jau sāk pierast pie savas jaunās ikdienas un pieņem to ka viņai pa dienu jādzīvojas pie bērniņiem, bet vakarā ieradīsies māmiņa, lai vestu mājās. Audzinātājas škiet jaukas un gādīgas, kopīgi darbojas un māca krāsot, zīmēt, līmēt, dziedāt un daudz dažādas citas nodarbes.

Uz tikšanos,kad pastāstīšu kā mazajai iet pa dārziņu un kāda ir attīstība tajā.

P.S.Bildītes būs nākamajā reizē,jo pašlaik nav sanācis nofotogrāfēt :)

Baiba.