3 gadnieks mūsmājās - neiet viegli

Mums vēl nav pilni 3gadi, bet tā saucamā "3gadnieku krīze" - kā nu bez tās! Šis vecums ir traks..

Armandam aug nu TĀDI radziņi, ka tik turies! Bet kaut kāda bijība viņam ir.. ļoti labi zin ko var un ko nevar atļauties, bet dara vienalga. Sākumā pie spļaudīšanās un vienkārši aurošanas virsū dabūja viegli pa muti - jēga pilnīgi nekāda.. pēc brītiņa atkal viss no sākuma! Vienā reizē nejauši atradu jaunu "līdzekli" - taisīju vakariņas un rokās bija sāls trauks.. Armands blakus uz beņķa stāv un atkal sāk savu kašķi, tad nu ar tiem sāļainajiem pirkstiem iebraucu viņam mutē! Ilgi sprauslāja un slaucīja muti dvielī, bet tiklīdz sāk savus niķus - spļaut un bļaut virsū, tā piedāvāju atnest sāli un ir miers!

Ar ģērbšanos arī ir bijis haoss pirms kāda pusgada.. jo īpaši, kad kaut kur jātaisās un jāpaspēj! Tad bija n-tās blakus nodarbes un līdzēja vien tas, ka tētis izgāja laukā pa durvīm teikdams, ka brauks viens, ja reiz dēlam nav vēlme ģērbties! Tad raudādams skrēja pakaļ ar drēbēm rokās un lūdzās, lai palīdz saģērbties.

Par pretī runāšanu - jau pierasta lieta! Vienu brīdi viņš man lamājās: "Johaidī!" (to dzirdēja no TV, ja nemaldos, no tā paša "Ugunsgrēka"). Kā kaut kas nebija pa prātam, tā Johaidī! - nokrita mašīna, uzreiz: "Johaidī!". Sākumā aizliedzām tā teikt, bet nekāda rezultāta nebija.. Tad sāku Armandam prasīt: "Kas tas par vārdu? Es tādu nezinu! Kas tas tāds vispār ir, kur viņš dzīvo?" Kad nezināja ko atbildēt, tad prasīju: "Ko tad tu vispār saki tādu vārdu, ja pats nezini kas tas ir?" un tā arī mums šis "jaukais" vārdiņš pazuda.. Naivi cerēt, ka uz visiem laikiem (sāks iet dārziņā, tad ne tādus vien nāksies dzirdēt), bet pagaidām ir miers! Tagad Armands ir atradis alternatīvu savai vēlmei izpaust nepatiku, kad kaut kas noiet greizi spēlējoties.. Tagad izskan: "Doh!" un tiek savilkta piere - komisks skats, bet to neliedzu teikt.

Par mantu nesavākšanu - Armands ļoti labi zin, ja mantas mētās (burtiskā nozīmē), tad tās tiks noņemtas un noliktas otrā istabā tā, lai netiek klāt! Tā arī vienu brīdi bija, kad spēlējās tikai ar tām mantām, kuras pats bija sametis zem gultapakšas un "izracis" no kādu grāmatplauktu aizmugures. Tagad jau mantas ir atdotas atpakaļ un katru vakaru tiek savāktas.

Par ikvakara mazgāšanos - ja nāk riktīgs kašķis virsū un atsakās iet mazgāties (jo īpaši, ja ir izdzīvojies pa dārzu un smilšu kasti), tad neļauju gultā gulēt, saku, ka šitik netīram jāguļ uz grīdas! Ir mēģinājis uz grīdas gulēt, bet kad saprot, ka nebūs aršana, tad ejam kopīgi uz vannas istabu. :)

Par ēšanu - pēdējās dienas ir iesācis prasīt tik maizītes vien.. Neder tas ko mamma dod. Neesmu jau restorāna šefpavāre, bet uzskatu, ka garšīgi gatavoju ēst, arī vīrs vienmēr slavē. Tad ir dienas, kad mīļā miera labad ļauju tās maizītes arī ēst.

Par iegribām - pirms pāris dienām bija gadījums, kad aizbraucām uz veikalu, konkrētāk Maximu, Talsos (tur tagad ir parādījušās 3 vai 4 mašīnītes/formulas, kur bērns sēž iekšā, stūrē, pīpina utt), šajā reizē vajadzēja arī pa ceļam ieiet blakus veikalā un pēc pārtikas pēc tam.. Sāka raudāt, kad uzreiz netika pie formulas.. labi, tas ātri pārgāja. Nācām atpakaļ un tad nebija neviena mašīnīte.. atkal kašķis un asaras pa gaisu. Prasīju vai grib iet uz mašīnu viens pats sēdēt un bļaut.. teica, ka nē, bet raud vienalga. Tad prasīju: "Vai tu gribi, lai es eju un kādam bērnam to mašīnu ņemu nost?", saņēmu atbildi: "Jāāā!". Tad atkal jautāju: "Bet vai tev patiks, ja kāds onkulis vai tante pienāks tev klāt un ņems nost mašīnu?" Armands paskatījās uz mani un novilka: "Nēēē!". Tad arī nomierinājās.. jo saprašana jau tam bērnam ir!

Kad mājās kaut ko sāk prasīt, vienkārši, tāpēc ka tajā brīdi gribās to un to.. Tad saku, ka "mamma arī grib, lai tu klausi, bet tu neklausi!" un tad uzreiz ir: "Es klausu!" :D 

Laikam no malas paskatoties šķiet, ka esmu nervoza, neiecietīga un nepavisam ne tā labākā māte - ne mātišķais tips..

Bet kā lai tiek galā ar bērnu, kas dara pretējo?

Anita