Par adopciju un citām aprūpes formām

Vairākkārt esmu veidojusi intervijas par bērnu adopcijām gan Latvijā, gan ārvalstīs. Šo cilvēku stāsti lasāmi šeit Māmiņu Klubā un www.esence.lv.

Adopcijas temati Esencē ir sagadīšanās un vienlaikus apzināti mani centieni šos stāstus izstāstīt.
Profesionālajā vidē un privātajā dzīvē mana sirds tiešām ir par bāreņiem. Man ir bijusi iespēja darboties bērnu namā, būt līdzās bērnu bāreņu viesprogrammā ASV, kā arī darbā saskaros ar adopcijas lietām un personīgi ir bijusi iespēja atbalstīt ilgu, sarežģītu un veiksmīgu adopciju. Man vienkārši patīk adoptētāj-ģimenes.

Angļu valodā ir tāds foršs vārdu salikums "adoption advocate". Latviešu valodā es to skaidrotu kā "adopcijas aizstāvis" - principā tas ir par to cilvēku atbalstīšanu, kuri savas ģimenes atver adopcijai. Es noteikti esmu "passionate adoption advocate".

Kā zināms, pēc intervijām man patīk sameklēt un sagatavot tematam atbilstošu papildus informācīju. Tādējādi lasītāji gūst priekšstatu par kopējo situāciju.

Uzmeklēju datus par bērniem, kuri Latvijā ir palikuši bez vecāku gādības un apskatīju kādās aprūpes formās šīe bērni atrodas.

Ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits 2020.gada nogalē bija 6004. Attēlā skatāma precizēta informācija.

Informācija ņemta no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājas lapas www.bti.gov.lv.

Visi piekritīsim, ka šie bērni ir nonākuši neapskaužamā situācijā. Gan profesionālajā vidē, gan ikdienā es bieži sastopu cilvēkus, kuri gribētu atbalstīt šos bērnus, bet nezina kādas ir iespējas.

Ja arī Tu kaut reizi esi iedomājies, ka varētu uzņemt kādu bērnu, aicinu iepazīties ar uzņemošo ģimeņu formām!
Centos adaptēt šo tabulu, lai būtu ērti saskatāmas atšķirības. Ceru, ka atradīsi savai ģimenei piemērotāko veidu!

Adaptēts pēc Labklājības ministrijas sociālās kampaņas "Radi ģimeni" informācijas. Plašāka informācija radi-gimeni.lm.gov.lv

Ir svarīgi saprast, ka ne visi bērni bez vecāku gādības ir adoptējami. Dažkārt bērni nonāk ārpusģimenes aprūpē un pēc laika atgriežas pie bioloģiskajiem vecākiem. Dažkārt bērni sagaida pilngadību ārpusģimenes aprūpē neieguvuši adoptējama bērna statusu. Dažkārt bērni vispirms nokļūts institūcijā vai audžuģimenē un tikai pēc ilgāka laika kļūs adoptējami.

Situācijas ir ļoti dažādas, bet adoptējamo bērnu skaits 2020.gada nogalē bija 1105 bērni.
Informācija ņemta no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājas lapas www.bti.gov.lv.

Daudz vai maz - grūti spriest. Vai atradīsies visiem adoptētaju ģimenes Latvijā..? Vēl grūtāks jautājums.

Bērna labākajās interesēs viennozīmīgi ir aprūpēt spējīga bioloģiskā ģimene vai adopcija, jo neviena cita aprūpes forma bērnam nedod tādu drošību un piederību uz mūžu.

Kā minēju, es no sirds atbalstu ģimeņu izvēles uzņemt savās mājās bērnus. Pavisam, pavisam manu sirdi silda adopcijas.

Personīgi domāju, ka adopcija ir ļoti sensitīvs temats un neuzskatu, ka tā būtu aktuāla visiem. Nebūt ne. Manuprāt, tas, ko apkārtējie ne-adoptētāji var darīt, ir atbalstīt ģimenes, kuras iet šo ceļu.

Rakstot intervijas, es vairākkārt saskāros ar adoptētāj-ģimeņu vēlēšanos, lai apkārtējie būtu saprotošāki un atbalstošāki. Viens no atbalsta veidiem ir arī korekta valoda attiecībā pret adoptētāj-ģimeni un bērniem. Arī šajā tēmā es sagatavoju materiālu - par to parunāsim nākamajā reizē!

Ja arī Tev arī interesē cilvēku stāsi, seko Facebook un Instagram lapām: @esence.cilveku.stasti.

Paldies par katru dalīšanos, sirsniņu un ziņu! Tas nozīmē daudz!

Ar sveicieniem,

Linda Paulauska

Raksta Linda Paulauska, bloga Esence.lv autore.