Ir lietas, ko labāk paturēt pie sevis! Kad līdzcilvēki nesaprot...

Ir lietas, ko labāk paturēt pie sevis! Kad līdzcilvēki nesaprot...

24. Jan 2017, 15:59 [BEZsaistē] Rasa Vītola [BEZsaistē] Rasa Vītola

Nereti gadās saņemt pamācošus vai nosodošus komentārus/viedokļus, kas liek domāt, ka mūsu situācija ir tik parasta, ka man būtu pret to jāattiecas kā pret sīku skrambu-  nobrāzumu, kuram der pats vienkāršākais plāksteris. Uzliec uz brūces un aizmirsti. Ja tas būtu tik vienkārši. 

Īpaši aizskar, kad par mūsu bērnu un situāciju, kurā esam, pasmīkņā, vien nosakot – “ko Jūs, paskatiet, cik viņš spējīgs [..] viņam tak nav nepieciešams uzkabināt tik smagu diagnozi [..] esiet pateicīga par to, kas Jums ir [..] ir citi bērni ar daudz trakākām diagnozēm [..] ir vecāki, kuri vienkārši dara, nevis gaužās internetā par to cik viņiem grūti, ka valsts nepalīdz, ka neviens neatbalsta [..] ‘māte varone’, nes sava bērna slimību kā attaisnojuma karogu [..] vecākiem problēmas ar galvu, nevis bērnam [..] autisms ir modes slimība, to jau tagad katram otrajam bērnam var uzspraust [..] ir citi, kuriem vēl gŗutāk [..] saki padies, ka Tev vispār ir bērns, citiem nav dota tāda laime – būt vecākiem”. Trakākais ko nācies dzirdēt – “autisti ir stulbi.”

 

Šai brīdī Tu sēdi kā uz oglēm – sarkst vaigi, iekšā junda dusmas un aizvainojums, un esi gatavs skaļi brēkt un aiztāvēt kā sevi, tā savu bērnu. Tu iekšēji valdies un centies saprast, kāpēc šis cilvēks Tev ko tādu saka. Vai tiešām viņš neredz? Vai tiešām viņš nesaprot, cik ļoti sāp, dzirdot šādus vārdus?

Ir kamols kaklā, kaut šobrīd esmu viena un klusībā rakstu, joprojām smeldz katrs šāds izteikums par mums, par Albertu.

Es esmu Dievam pateicīga par Albertu. Es mīlu savus bērnus vienlīdz stipri. Es novērtēju, to kas mums ir dots un esmu pateicīga ikvienam, kas mums palīdz. Es zinu, ka ir vecāki, kuri ir izdzīvojuši un joprojām cīnās ar  daudz smagākām situācijām, un es apbrīnoju viņu ticību tam, ka rītdiena nesīs ko labu un izturību smagajās dienās. Es nesalīdzinu lietas, kas nav salīdzināmas.

---

Pilnais raksts, manā blogā!

Tolerance, līdzcietība, ziņkāre, nespēja pieņemt citādo... kur ir tā robeža, ko nevajadzētu pārkāpt, lai nesāpinātu Autisma bērna vecākus jautājot par diagnozi, jautājot par ikdienu!

Parunāsim? 

25. Jan 2017, 13:46 nosiguldas

Paldies, noteikti painteresēšos par grāmatiņu, tā atbalsts no profesionāļu puses mums pagaidām pietiekams. 😀

sandux sandux 25. Jan 2017, 00:29

Izlasīju Tavu blogu. Jūtu, kā Tu jūties. 🌷

mamma88 mamma88 24. Jan 2017, 15:43

Īstenībā jau šī nav vienīgā tēma par kuru cilvēki mīl savu viedokli iebāzt otram acīs. Tāpat mīl apspriest otra augumu gan grūtniecības laikā, gan pēc un vispār, izteikt piezīmes par bērna audzināšanu utt...Sarakstu varētu turpināt un turpināt. Es Tevi ļoti labi saprotu. Cilvēki mīl izteikt komentus par atšķirīgajiem.

mamma27 mamma27 24. Jan 2017, 15:05

Saprotu!Arī man brīžam ir līdzīgas sajūtas,bet ar laiku esmu iemācījusies pieņemt sabiedrību.Man puikam UDS.Brīžiem ir ļoti grūti,bet manā gadījumā viss kļūst ar vien labāk.

cecii cecii 24. Jan 2017, 14:43

Sveika. Es arī gribēju padalīties ar kāda raidījuma ierakstu
lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/stiprie-stasti.-tornakalna-skolas-glabeja-elizabete-vectirane.a78681/?highlight=torņakalna
Man bija pārsteigums, ka šādiem bērniem Latvijā vienīgā iespēja ir med/ped komisija un speciālā skola, arī tiem, kam ar intelektu viss ok. Jo autisti ir neērti parastām skolā. Šī skola, lai arī privātā un par maksu, ir lieliska iespēja.

lauvinja lauvinja 24. Jan 2017, 14:40

Kamēr esi pelēkā masa, viss plūst gludi, kad jebkurā no dzīves jomām izcelies no vispārpieņemtās masas, tev pievērš pastiprinātu uzmanību. Tā uzmanība visbiežāk nav nedz laba, ne ļauna, bet tikai tāpēc, ka kāds ir atšķirīgs. Un tad ļauži iedalās divās daļās - viena, kura novēršas un tad citādības skartie brēc - kāpēc mūs izstumj, otra, kura mēģina uzturēt sarunu, lai gan paši nezina kā būtu jāuzvedas, lai citādības skartos neaizvainotu. Un te vajadzētu abām pusēm tiekties uz sapratni, jo visbiežāk komunikāciju veido un mēģina uzturēt vislabāko nodomu vadīti, savukārt citādības skartie katru interesi bieži vien uztver ar aizvainojumu.

Varbūt abām pusēm ir jāmācās (!) būt tolerantākām saskarsmē?

nosiguldas nosiguldas 24. Jan 2017, 14:39

Sveika. Ļoti vēlos tevi iepazīstināt ar Tatjanu Tarasavo. Sirds silts cilvēks ar psihologa izglītību. Strādā ar bērniņiem autistiem Liepājā. Viņa šogad startēja Labas gribas uzņēmēju konkursā ar ļoti interesantu grāmatiņu bērniņiem ar autismu.., Tatjana runā vienlīdz labi latvisku un krieviski un noteikti varēs būt tev labs atbalsts ikdienā un brīžos, kad nepieciešams ar kādu parunāt, kas saprot tevi un tavu bērniņu. https://www.facebook.com/tatyana.tarasova.7