Līdz ar „lielā atvaļinājuma” sākšanos, aktīvāk sāku uzkrāt dažādu informāciju par punčukā augošo mazulīti. Protams, pieteicos arī MK Vecāku skolas nodarbībām. Pirmā nodarbība bija pagājušajā ceturtdienā, un tā bija par krūts ēdināšanu.
Ņemot vērā, ka esmu dzirdējusi dažādus viedokļus par to, vai vajag/nevajag apmeklēt šādas nodarbības, gribu uzrakstīt nelielu reportāžu, lai abas puses (gan tās, kas ir par, gan tās, kas to uzskata par liekas naudas un laika šķērdēšanu), iespējams, pamudinātu pārdomāt dažas svarīgas lietas, kas skar mūsu topošos un jau esošos mazuļus.
Lekciju vadīja psiholoģe un krūts zīdīšanas eksperte Diāna Zande. MK bija parūpējies arī par atbilstošu atmosfēru – ērts dīvāns ar spilveniem, tēja/kafija, omulīgs apgaismojums. Par laimi bijām ļoti maza grupiņa – tikai 5 cilvēki. Ļoti priecēja tas, ka kopā ar savām otrajām pusītēm uz nodarbību bija atnākuši arī topošie tētiJ Jo, kā smējās Diāna, viena galva gudra, bet divas – vēl gudrākas!
Iesaku paņemt līdzi pierakstu kladīti un rakstāmo, kur fiksēt atsevišķus jautājumus, kas parādījušies nodarbības gaitā. Jo, lai gan konspekts par krūts ēdināšanu tika sagatavots un izdalīts, nereti rodas dažādi papildus jautājumi vai pieredzes apmaiņa, kuru ir interesanti piefiksēt.
Lekcija ir apmēram 2 stundas (ar astīti), taču šķiet, ka par šo tēmu varētu runāt, runāt un runāt... Pēc pirmās stundas ir neliels pārtraukums, lai varētu izstaipīt kājas, aiziet uz tualeti, papildināt tējas/kafijas devu organismā. Pēc tam ir lekcijas turpinājums aptuveni stundu (ar astīti).
Pirmajā lekcijas daļā runājām par to, kā un kāpēc barot mazulīti no krūts, kas ir nepieciešams, lai krūts ēdināšanas noritētu veiksmīgi (tika minēti arī kavēkļi), kāda ir pareiza zīdīšanas tehnika un kas notiek, ja mazulis nepareizi satver krūti, kā ar to tikt galā, kāds ir ēdināšanas biežums, ilgums un kā pareizi noslēgt ēdienreizi.
Ļoti priecēja, ka Diāna ir zinoša un pieredzes bagāta eksperte, un neturas pie dažādiem stereotipiem, kas mīt gandrīz katrā no mums. Kāpēc tā notiek – manuprāt, jo mums apkārt ir vide, cilvēki, kas rada un uztur šos mītus.
Otrā lekcijas daļa bija veltīta mītiem (to apgāšanai ar dažādiem saprātīgiem un pamatotiem argumentiem), problēmām, kas var rasties sakarā ar krūts ēdināšanu, piemēram, t.s., piena krīzes, kas un kā palīdzēt pavairot pienu, kā arī veselīga uztura nozīmei māmiņas un mazuļa dzīvē krūts ēdināšanas periodā.
Rezultātā lekcija tika papildināta arī ar diskusiju, jo man bija ļoti daudz jautājumu, ko uzdot Diānai – kā nekā esam kursos, lai uzzinātu maksimāli daudz informācijasJ
Pierakstīju ar atzinām gandrīz 2 pilnas lapas. Un tādējādi gribu ar jums dalīties ar svarīgāko, ko ieguvu no lekcijas diskusijām (protams, papildus ir Diānas sagatavotais materiāls):
1) sievietes krūšu lielumam nav nozīmes, jo piens „veidojas galvā”;
2) vēlams pierakstu kladītē fiksēt ēdienreižu biežumu un ar kuru krūti barots konkrētajā ēdienreizē barots mazulis;
3) pirms dzemdībām krūtis var smērēt ar mitrinošu losjonu, veikt kontrastdušu; krūšu galus un Ahileja cīpslu vēlams intensīvi neaiztikt, jo tas varētu būt katalizators priekšlaicīgām dzemdībām;
4) mazuli nedrīkst barot, ja krūts asiņo;
5) kad mazulis raud, pirmais, kas jādara – jānodibina kontakts (jāparunā, jāpaglāsta u.tml.), jo raudas ne vienmēr liecina par mazuļa izsalkumu;
6) ēdienreizi nevajadzētu izstiept garāku par 15 – 20 min., jo pirmajās 5 min. mazulis izzīž 90% ēdiena;
7) no stresa piens nepazūd, tikai tiek kavēta tā padeve;
8) piena krīzes laikā, kad nereti šķiet, ka piena ir par maz, vienalga jācenšas barot mazuli ar krūti, tādējādi veicinot piena rašanos;
9) nav pienainas/nepienainas sievietes, salīdzinājums ar govīm ir nevietā, jo, ja katrai govij būtu jāizbaro tikai savs teliņš, viņas visas būtu pienainas;
10) ja bērns bieži čurā, tad bērns arī ēd!
Vēl Diāna bija sagatavojusi baušļus vecākiem, kas palīdzēs mums saskarsmē ne tikai ar mazulīti, bet arī ar pārējiem ģimenes locekļiemJ
Savukārt, MK bija sagatavojis dāvaniņas no Philips Avent.
Nobeigumā gribētu pateikt paldies Diānai un MK par jauko un noderīgo lekciju un iedrošināt topošās un esošās māmiņas nākt uzzināt jaunu informāciju vai atsvaidzināt atmiņu, jo zināšanas dara mūs bagātus, nezināšana – bezpalīdzīgus!