03.05 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Satversmes tiesas (ST) tiesnesis Gunārs Kūtris uzskata, ka Satversmes 1.pantam neatbilst strādājošo vecāku pabalstu samazināšana attiecībā uz tiem vecākiem, kuriem pabalsts bija piešķirts līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās dienai.
ST šā gada 15.martā atzina par atbilstošu Satversmes 1., 91. un 110.pantiem strādājošo vecāku pabalstu samazināšanu, kas noteikta likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" 5.panta pirmajā daļā.
Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, bet 110.pants paredz, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.
Apstrīdētā norma noteica, ka laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 2.maijam personai, kura ir obligāti sociāli apdrošinātā persona - darba ņēmējs vai pašnodarbinātais -, noteikto vecāku pabalstu izmaksā 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.
Publicējot atsevišķās domas lietā par strādājošo vecāku pabalstu samazināšanu, Kūtris norāda, ka nevar piekrist vairākiem ST spriedumā minētajiem argumentiem un izdarītajiem secinājumiem par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1.pantam un no tā izrietošajam tiesiskās paļāvības principam.
Pēc Kūtra domām, likumdevējam ir pienākums paredzēt saprātīgu pārejas periodu, jo persona, paļaujoties uz konkrētu normatīvo regulējumu un tajā ietvertajām tiesībām, ir iekārtojusi savu dzīvi, veidojusi nākotnes plānus, uzņēmusies saistības. Tādēļ ir nepieciešams pārejas periods, lai persona varētu pārorientēties atbilstoši kārtībai, kāda paredzēta jaunajā tiesiskajā regulējumā.
ST savā spriedumā secinājusi, ka ir ticis ievērots pārejas periods - 306 dienas, kas garantē tiesiskās paļāvības aizsardzību, bet ticis ierobežots tikai izmaksājamā pabalsta apmērs.
Tieši šādam secinājumam nevar piekrist Kūtris.
Viņš atzīmē, ka pat pēc visstingrākajiem tiesiskās paļāvības vērtēšanas kritērijiem minēto pārejas periodu varētu attiecināt tikai uz tām personām, kurām pabalsts pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās vēl nebija aprēķināts un piešķirts.
Sociāli atbildīgas valsts principiem atbilstošāks risinājums būtu tāds, ka pabalsta apmērs netiktu mainīts attiecībā uz visiem tiem bērniem, kuri bija ieņemti līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās brīdim, norāda ST tiesnesis.
Turpretī personām, kurām pabalsts jau bija piešķirts, tas tika samazināts uz pusi divu nedēļu laikā, uzsver Kūtris, piebilstot, ka apstrīdētā norma tika pieņemta 2009.gada 16.jūnijā un stājās spēkā 1.jūlijā.
Kūtra ieskatā, tik īsā laika posmā personas nevarēja mainīt savu dzīvi.
Piemēram, tās personas, kuras tiesiskā regulējuma maiņas dēļ izlēma doties bērna kopšanas atvaļinājumā, to nemaz nevarēja izdarīt, jo saskaņā ar Darba likuma 156.panta 2.daļu darbiniekam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu.
Kūtris atzīst, ka, vērtējot konstitucionālo sūdzību iesniedzēju tiesiskās paļāvības aizsardzību, bija jāņem vērā arī bērna intereses.
Viņš norāda, ka ST vairākkārt uzsvērusi, ka "tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, un visās darbībās attiecībā uz bērniem prioritāras ir bērna tiesības un intereses. Tas nozīmē, ka ne vien tiesai un citām institūcijām savi lēmumi jāpieņem, pamatojoties uz to, kas ir bērna interesēs, bet arī likumdevējam jāievēro, lai pieņemtie vai grozītie normatīvie akti aizsargātu bērnu intereses iespējami labākajā veidā".
ST arī secinājusi, ka, ņemot vērā tieši šo principu, valsts vēlējusies aizsargāt bērna tiesības, proti, nodrošināt bērnam dzīves pirmajā gadā pienācīgu kopšanu.
Kūtris norāda, ka jau apstrīdētās normas tapšanas laikā nebija šaubu, ka attiecīgais risinājums nav pieļaujams ne tiesiski, ne emocionāli un ka šāda norma neatbilst tiesiskās paļāvības principam un tātad arī Satversmei.
ST tiesneša ieskatā, likumdevējam bija jāatrod efektīvākais risinājums un jānosaka tāds periods, lai ģimenes, kas jau bija izplānojušas savus ieņēmumus un rēķinājušās ar tiem, varētu sakārtot savu dzīvi atbilstoši jaunajam regulējumam.
Turklāt jāatzīmē, ka likumdevējs, izvēloties apstrīdētajā normā noteikto veidu sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanai, vispār nav izvērtējis nedz citas iespējas, nedz arī sekas, kas radās ģimenēm pēc pabalsta samazināšanas.
Kūtris norāda, ka Labklājības ministrija savā atbildē ST atzinusi: tā kā likumprojektu bija nepieciešams sagatavot steidzamības kārtā - vienas darbdienas laikā, par alternatīviem risinājumiem netika diskutēts.
Tādējādi ST tiesnesis uzskata, ka likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" 5.panta 1.daļa neatbilst Satversmes 1.pantam attiecībā uz tām personām, kurām līdz šīs normas spēkā stāšanās dienai jau bija piešķirts vecāku pabalsts.
LETA/TVNET