Brīvdienu piedzīvojumi lauku sētā

Māmiņas Ievac Ercmanes stāsts par piedzīvojumiem lauku sētā.

Jau vairākas dienas mazais Artūrs ir priecīgi satraukts, jo zina, ka nedēļas beigās brauksim pie omes. Un kas gan vasarā var būt jaukāks, kā laika pavadīšana pie dabas. Un tam visam vēl klāt atkal satikšanās ar vecmāmiņu un vecotēti. Vecais tētis gan reizēm mēdz pakaitināt mazo Artūru, bet tas jau tikai tā, pa jokam.

Izbraucam rīta pusē, lai ciemošanās sanāktu garāka. Abi bērni mašīnā saldi čuč, jo zina, ka brauciens nebūs īss- jābrauc veselas divas stundas. Netālu no gala mērķa iegriežamies veikalā, lai paņemtu ko ciemakukulim, tad arī abi mazie ir pamodušies un nu jau pēdējās brauciena minūtes abiem šķiet kā mūžība un tāpēc nemierīgi grozās savos sēdeklīšos.

Auto ieripo pagalmā un suņuks Riksis mūs priecīgi riedams un asti luncinādams sagaida. Mazā Lauma Riksi redzot skaļi iespiedzas. Riksis ir viņas labākais draugs un vienīgais suņuks kuru mamma atļauj tā pa īstam samīļot. Arī Riksis ir tā sailgojies pēc mazajiem, ka jau ar priekšķepām ieraušas mašīnā.

{pic:2}

Arī pārēji mājinieki iznāk mūs sagaidīt. Artūrs pasniedz omei smaržīgu puķu zirņu pušķīti, kas saplūkts piemājas dārziņā un tad jau ciemošanās var sākties. Arī Lauma sapratusi, kur esam ieradušies un mazās kājeles jau tipina kūts virzienā, kur mierīgi pastaigājās vistiņas.

Pirmā diena paiet atkal no jauna atklājot lauku plašumus, apskatot sen neredzētās rotaļlietas, našķojoties ar ogām un zirnīšiem. Vienīgi laiks varēja būt jaukāks ik pa laikam uzlīst lietutiņš, tāpēc daļu laika esam spiesti pavadīt istabā, jo pat lielie ozola zari nespēj pasargāt no salīšanas.

{pic:3}

Otrajā rītā Lauma mani pamodina ap septiņiem. Lai cik ļoti gribētos vēl pasnaust ceļos vien augšā. Esam paguvušas tieši uz rīta govju slaukšanu. Lauma ar lielu interesi vēro gotiņas, labprāt ietu un visas samīļotu, bet man bail, ka nesabada ar lielajiem ragiem. Arī gotiņas vērās mūsos ar lielu izbrīnu, jo īpaši bieži tādi apjūsmotāji negadās. Tad vēl jāizved gotiņas ganīties, zāle vēl rasaina, bet ko darīt, ja mazā meitene tik ļoti grib visu redzēt brienam vien līdzi.

Tad vēl jāpabaro visu mīlulis pundurtrusis Oto, kas jau skatās pa būra durtiņām un gaida brokastis. Trusītim ļoti patīk, ka viņu paglauda un pabužina un šajās dienās viņš mīlestību saņem pārpārēm.

{pic:4}

Pa dienu mazie ķipari vairāk laika pavada ar omi un manu māsu ļaujot vecākiem atpūsties un palasīt upenes. Peldēties gan šoreiz nesanāk, jo laiks nav tik silts, bet ko darīt tāpat ir labi. Jāpaspēlējas smiltiņās, jāpadzenā vistas un kaķi. Kaķi šeit nav raduši pie maziem bērniem, tādēļ tiklīdz pamana mazos tuvojamies tā mūk prom. Mūsu mājas kaķenīte gan ir iecietīgāka.

Ap pusdienas laiku Lauma ir tā nogurusi, ka pati ņem omi pie rokas un ved uz ratiem, lai viņu pavizina. Un tiklīdz tikusi ratos iekšā tā viņu pārņem salds miedziņš.

Kamēr māsa uzkrāj spēkus otrai dienas daļai. Artūrs ar omi cep pīrāgus. Vecaistētis tikai nosaka, ka diez vai pīrāgos milti palika, jo mazdēls vis vienos miltos bijis, un ar abām rokām mīklu mīcījis. Bet nu jāsaka, ka pīrāgi sanāca brīnumgardi, arī mazajam mīklas mīcītājam ļoti garšoja.

Vēl viens svarīgs darbiņš ko cenšamies nenokavēt ir raibā rukša barošana. Artūrs savācis kanniņā ceriņu lapas, nesīšot ruksim. Lieki piebilst, ka ruksim tādas vakariņas pie sirds neiet, bet zaļu ābolīti, kas iejucis starp lapām, gan labprāt nokraukšķina, par ko, protams, Artūram lieli prieki un nu visiem mājiniekiem stāsta, kā cūku ar ābolu barojis.

{pic:5}

Vakarā laiks ir ļoti mierīgs, tāpēc izlemjam sarīkot pikniku. Kamēr vakariņas gatavojas uzspēlējam badmintonu, abiem bērniem ļoti gribās piedalīties spēlē, bet nu diez ko jau nesanāk.

{pic:6}

Saulīte pamazām grimst aiz lielajiem meža kokiem un visi gatavojās iet pie miera, vien sienāži bezgala skaļi sisina. Vēl tikai nomazgājam netīrās mutes un lienam gultiņās, jo jau rīt jāmēro atpakaļ ceļš uz mājām. Vien nodomājam, ka noteikti vēl augustā jāatbrauc pie omes izbaudīt pēdējās vasaras dieniņas.

{pic:7}