2.lekcija: Krūts ēdināšana

Lekcija sākās ar firmas „Philips” Avent produkcijas prezentāciju.  Lai arī šīs 20 minūtes  tika veltītas reklāmas kampaņai, bijām apmierināti, ka beidzot kāds mums pastāsta par visām daudzajām atšķirībām piedāvātajos produktos. 

1.lekcija- Grūtniecība

Šī prezentācija ļaus turpmāk labāk orientēties, izvēloties pašu nepieciešamāko, lai kaut nedaudz ietaupītu uz nevajadzīgiem pirkumiem. Jau prezentācijas laikā top skaidrāks, kas patiešām varētu būt nepieciešams mazuļa apkopei un kuras lietas ir tās, kas varētu bezjēdzīgi  krāt uz sevis putekļus kādā no augšējiem skapja plauktiem... 

{smallpic:1}

Dina Krūze

Lieliska iespēja ir arī pēc  šīm 20 minūtēm aprunāties ar Jūrmalas slimnīcas ārsti – neonataloģi Dinu Krūzi, kas būdama nesaistīta ar „Philips” Avent, objektīvi atbildēja uz mums interesējošiem jautājumiem par tikko prezentēto produkciju!

Patiesībā prieks, ka mūsdienās ir tādas firmas, kas pēta un attīsta savu produkciju tieši tam, lai kaut kā  atvieglotu jauno māmiņu ikdienu dažus procesus. Lūk, daži no produktiem, kas, manuprāt ir „ievērības” cienīgas:

-          termometrs mazulim (knupītis);

-          krūts pumpis;

-          krūštura ieliktņi;

-          krēms iekaisušiem krūts galiem.

Pārējā produkciju, ar  kuru tikām iepazīstināti:

-          trauciņi piena uzglabāšanai (krietni lētākus „nefirmas” var nopirkt aptiekās – der arī urīna analīzēm paredzētie :));

-          pudelītes barošanai;

-          dažādi knupīši, arī nakts knupītis, kas spīd tumsā;

-          krūšu galu aizsargi;

-          piena „savācējs” – lieto barošanas laikā, uzliekot uz tās krūts, ar kuru nebaro;

-          Niplette krūšu galu „veidotājs”;

-          bērnu krūzītes dažādiem vecumiem;

-          pudelīšu sildītāji;

-          blenderis /tvaicētājs (diezgan mazai porcijai);

-          „kožamās” rotaļlietas – domātas tad, kad bērniņam zobi aug.

Kā jau minēju – pēc prezentācijas turpmāko lekciju vadīja daktere Dina Krūze, kas vairāk stāstīja par vēlamo  barošanas procesu pirmajā pēcdzemdību posmā.

Patika, ka daktere diezgan brīvi un vienkārši attiecās pret visām pamatotajām un nepamatotajām māmiņu bažām, jo, kā jau ārstam – viņai bija risinājums jebkurai  situācijai, par kuru jaunie vecāki uzdeva jautājumus. Tieši šī iemesla dēļ uzskatu, ka ir vērts apmeklēt vecāku skolu – jo tā ir neatsverama privilēģija satikt klātienē Latvijas labākos ārstus konkrētajos jautājumos un uzdot tieši sev interesējošu jautājumu brīvā un draudzīgā atmosfērā.

Lūk, dažas atziņas un fakti, ko tieši mūsu ausis sadzirdēja un kas mums bija jaunums:

1)      Dakteres praksē nav bijušas tādas mammas, kurai pēc dzemdībām nebūtu nemaz piena.

2)      Bērns piedzimst ar tādām barības rezervēm, ka pirmajās dienās viņam nemaz nav nepieciešams uzņemt to papildus. Līdz ar to – svarīgākais, kādēļ bērnam būtu jāsāk zīst mātes krūts jau pirmajā dienā – lai apgūtu zīšanas tehniku nevis uzņemtu barību!

3)      Ir normāli, ja pēc dzimšanas bērns šķauda, ir aizlikt deguns, zūd svars (~10%), burkšķ vēders (jo zarnas „attīrās”) un ir citi simptomi, kuru skaidrojumu nezinot vecāki visbiežāk sāk uztraukties un meklēt problēmas tur, kur to nav.

4)      Lai mazinātu pēc ēšanas vēdersāpes, vēlams pirms barošanas ļaut bērniņam nedaudz pagulēt uz vēdera.

5)      Pirmajās dienās vēlams bērnu barot ar abām krūtīm katrā ēdināšanas reizē, lai stimulētu piena rašanos.

6)      Pirms barošanas vēlams krūtis sasildīt – ejot siltā dušā, uzliekot uz tām siltu dvieli vai iedzerot siltu tēju.

7)      Ja krūtis pēc barošanas sāp, tad var pielietot vecmāmiņu metodi – uz tām uzliekot vēsu kāpostu lapu vai izmantot veikalos nopērkamus gēla spilventiņus.

8)      Ēst drīkst visu, kas kārojas, vismaz pirmajā mēnesī nekādu ierobežojumu nav, jo alerģijas, ja tādas ir, parādās ne ātrāk, kā 3 – 4 nedēļas pēc dzimšanas . Tas ir mīts, ka, ja māte ēd pupiņas vai kāpostus, tad tas ir iemesls, kāpēc bērns raud vai kāpēc bērnam sāp vēders.

9)      Mammai vēlams lietot kalciju, jo bērns tērē mātes kalcija rezerves.

10)  Lietojot alkoholu, alkohols parādās mātes pienā tajā brīdī, kad māte sajūt reibumu, un pazūd tad, kad pazūd reibums. Pētījumi liecina, ka ne pirms tam, ne pēc tam alkohols pienā nav un neuzkrājas.

11)  Bērnu nevajadzētu papildus piebarot tik ilgi, kamēr tas pats neslejas vertikāli. Pēc tam paralēli (ja ir iespējams) jābaro ar mātes pienu un citu barību. Tas parasti ir ap 6 mēnešu vecumu.

12)  Pirmās divas nedēļas knupi nevajag dot, jo:  ar knupi sasūc gaisu un sāk sāpēt vēders;  tās ir dažādas tehnikas – knupi sūc, krūti zīž; bērns bieži prasa mammu nevis knupi!

13)  Pirmās krāsas, uz kurām bērns reaģē – melna, sarkana, balta – sākumā nav nepieciešami krāsaini grabuļi un rotaļlietas.

Tās īsumā ir tās lietas, ko ir iespējams aprakstīt , bet pārējo vislabāk ir uzzināt  klātienē, jo daktere ļoti daudz izmantoja lelli kā paraugu, lai iemācītu dažādas barošanas pozas, kā arī mākslīgo „krūti”, lai parādītu pareizu zīšanas tehniku. Un tēviem vēlams nākt līdzi, jo „pa divām galvām” šī informācija, kuras ir tik ļoti daudz, ilgāk noturēsies atmiņā. Un šī nu, manuprāt, ir tā informācija, kuru zinot, noteikti var ietaupīt sev daudz kreņķu un atvieglot apjukuma brīžus, kuri piemeklē ikvienu jauno māmiņu.

Paldies „Māmiņu klubam” un gaidām jaunnedēļu , kad dosimies uz Vecāku skolas 3.lekciju!

Una & Toms

PIESAKIES UZ TOPOŠO VECĀKU SKOLU, AIZPILDOT ANKETU!

Vairāk par Topošo Vecāku skolu lasi šeit!