19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Interneta vietne www.tīrizobi.lv apkopojusi vecāku biežāk uzdotos jautājumus par bērna vizīti pie zobārsta. Atbildes meklējām pie Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta sertificētas bērnu zobārstes Līgas Kroniņas.
1. Kad būtu īstais laiks bērnam pirmo reizi apmeklēt zobārstu?
Vadošās pasaules zobārstu organizācijas iesaka pirmo reizi apmeklēt bērna zobārstu no pirmā zoba šķilšanās brīža līdz viena gada vecumam. Vecāki ļoti bieži ir izbrīnīti, kāpēc bērnam zobu pārbaude ir jāveic jau tik agrīnā vecumā. Pētījumi pierāda, ka bērna pirmajā dzīves gadā kariesa rādītāji visbiežāk ir tuvu nullei, savukārt otrajā dzīves gadā strauji pieaug, jo piena zobi var sabojāties pat 3 mēnešu laikā! Iemesls – nepareiza ēdināšana (tiek atļautas nakts ēdienreizes, saldu sulu vai tēju došana naktī ar pudelīti utt.) un zobu tīrīšana (vai netīrīšana vispār), kā arī stereotipi, piemēram, ka par piena zobiem nav jārūpējas, jo tie nesāp un izkrīt.
Šī vizīte ir ļoti nepieciešama, lai vecāki un, pirmkārt, bērns iepazītos ar zobārstu. Otrkārt, lai vecāki un zobārsts pārrunātu bērna zobu kopšanas un ēšanas paradumus. Treškārt, lai zobārsts novērtētu bērna kariesa risku un laicīgi pastāstītu, kā to mazināt. Vecāki bieži vien uztraucas, vai bērnam tik agrīnā vecumā zobu apskate neradīs psiholoģisku traumu. Jāatzīst – ne lielāku kā ģimenes ārstam apskatot bērna kaklu vai vecākiem apmainot bērna autiņbiksītes. Jebkurā vecumā bērnu zobārsti vispirms mēģina nodibināt kontaktu ar bērnu, pēc iespējas ātrāk un nesāpīgāk veikt apskati, un pēc tam turpinās pārrunas ar vecākiem vai aprūpes personām.
2. Ko nozīmē profilaktiskais zobārsta apmeklējums?
Jebkurai ārstēšanai būtu jāsākas ar profilaktisko apmeklējumu jeb apskati un konsultāciju pie zobārsta. Pirmajos divos dzīves gados parasti pietiek ar apskati reizi pusgadā, augsta kariesa riska gadījumā – reizi 3–4 mēnešos. Pirmsskolas vecuma bērniem parasti pirmajā vizītē zobus nelabo, tos tikai apskata un saskaita, jo vispirms vajag iepazīties, nodibināt kontaktu un parunāt par zobu kopšanu. Vienīgi situācijā, ja bērnam ļoti sāp zobs vai ir kādas citas sūdzības, zobārsts sniedz palīdzību jau pirmajā vizītē. Ideālajā gadījumā ārstēšana netiek veikta, to atliek uz nākamo reizi.
Pēc ikgadējām apskatēm pie zobārsta ir ieteicams apmeklēt arī zobu higiēnistu. To var sākt darīt aptuveni 2–3 gadu vecumā, jo bērniem gandrīz nekad nav jānoņem zobakmens, parasti tas ir mīkstais aplikums, kas sakrājies uz zobiem. Šīs vizītes ir būtiskas no psiholoģiskā aspekta, jo tas ir vienkāršs un nesāpīgs veids, kā bērnu iepazīstināt ar zobārsta sukām un dūcošajām mašīnām. Ar svarīgu noteikumu – ja pirmajā reizē ir iegūta bērna paļāvība un ir izdevies sadarboties. Dažiem bērniem ir nepieciešamas vairākas vizītes pie higiēnista, pirms var sākt labot zobus. Ja bērns krēslā sēž mierīgi, tad nākamajā zobārsta apmeklējuma reizē var sākt labot zobus.
3. Kā bērnam tiek laboti zobi?
Pāris nelielus caurumiņus (1–3) bērnam līdz 4 gadu vecumam var salabot zobārsta krēslā, vecākiem klēpī, taču, ja bērnam šajā vecumā ir vairāki bojāti zobi, visbiežāk bērnu zobārsti jau uzreiz plāno vispārējo narkozi, lai neradītu bailes no zobārsta. Savukārt no 4 līdz 5 gadu vecumam bērnu zobu labošana parasti notiek līdzīgi kā pieaugušajiem – zobārsta krēslā. Bērni pēc izvēles var sēdēt krēslā vieni paši vai vecākiem klēpī. Īpaši pirmsskolas vecuma bērniem ir jāparāda un viņiem saprotamā valodā jāizstāsta, kas notiks zobārsta kabinetā. Jāatzīst, ka joprojām ar „špricēm”, ”odiņiem” un „urbjiem” grēko ne tikai vecāki, bet arī paši zobārsti. Bērnam līdz 6 gadu vecumam ir daudz vieglāk sagatavoties zoba labošanai, ja „špricīti” sauc par „miega zālītēm”, kuras uzpilinās zobam, lai tas aizmieg, savukārt urbuļus un mašīnu – par „zobu dušu” un „sukām”, ar kurām nevis „urbs”, bet „izmazgās zobgraužus” no zoba. Ir svarīgi vecākiem un ārstam lietot vienādus vārdus šo procedūru apzīmēšanai (par to jāvienojas jau apskates vizītē vai pirms tās, ja tas ir iespējams)
4. Kā rodas bailes no zobārsta?
Viens no iemesliem, protams, ir iepriekšējā negatīvā pieredze pie zobārsta – ārstēšana bijusi sāpīga vai zobārstam nav izdevies atrast kontaktu ar bērnu. Tomēr nereti bērni baidās no zobārsta jau pirms pirmās vizītes vai ārstēšanas. Liela nozīme ir arī bērna personības faktoriem – vecumam, temperamentam, vispārējai trauksmei, stresa noturībai jeb ievainojamībai, iespējams, arī ģenētiskiem faktoriem.
Bērnu bailes no zobārsta ļoti bieži ir saistītas ar vecāku bailēm no zobārsta. Vecāki, kas paniski baidās no zobārsta, vizīti pie zobārsta automātiski saista tikai ar sāpīgu un grūtu ārstēšanu, nevis ar profilaktisku, nesāpīgu apmeklējumu. Šādi noskaņoti vecāki atliek ne tikai savas, bet arī bērnu vizītes pie zobārsta, līdz zobu sāpes vairs nav izturamas un ārstēšana ir komplicēta. Un tad baiļu rašanās ir neizbēgama. Maldīgu priekšstatu rada arī filmas, seriāli un pat multfilmas, kas zobārstu stereotipiski attēlo kā monstru un pāridarītāju.
5. Ko darīt, lai bērns nebaidītos no zobārsta?
Vislabākā baiļu profilakse ir regulāri, nesāpīgi apmeklējumi. Ja bērns jau no mazotnes ir apmeklējis zobārstu un zobu higiēnistu, pazīst savus ārstus un uzticas viņiem, arī mediķiem ir daudz vieglāk bērnam nopulēt zobus vai „iztīrīt zobgrauzi”. Savukārt vissliktākā ir situācija, kad bērns pirmo reizi pie zobārsta ierodas ar cauru, sāpošu vai sastrutojušu zobu, kurš nekavējoties ir jālabo vai jāizrauj. Kad satraucies un neizgulējies bērns pirmo reizi tiek atvests pie zobārsta, zobu izārstēt ir grūti. Arī situācijā, kad pirmā ārstēšana ir izvērtusies sarežģīta un bērns pēc tās ir sabijies, vislabākā baiļu pārvarēšana ir regulāri, nesāpīgi apmeklējumi, kad zobārsts vai zobu higiēnists soli pa solim veic tādas darbības, kas bērnam nav sāpīgas un ir izturamas.
Vecāki, kas baidās no zobārsta, izstaro un pārnes uz bērnu savas bailes un satraukumu, tādēļ arī sapinas savos paskaidrojumos un paliek pie ne pārāk atbilstošā teiciena – tu tikai nebaidies, tev neko nedarīs un nekas nesāpēs. Ir svarīgi, lai bērnu pie zobārsta vestu cilvēks, kas nebaidās no zobārsta un var saprotami bērnam pastāstīt, kas tiks darīts, un apmeklējuma laikā arī adekvāti atbalstīt bērnu.
Bērna bailes no zobārsta var mēģināt pārvarēt, izmantojot www.tirizobi.lv piedāvāto iespēju – pastaigu pa virtuālo 3D zobārsta kabinetu.
6. Ko darīt, ja bērna bailes no zobārsta nav pārvaramas?
Ja regulāri un nesāpīgi zobārsta apmeklējumi nav palīdzējuši pārvarēt bailes no zobārsta, tad visbiežāk tiek ieteikta zobu labošana vispārējā narkozē. Tā patiesībā ir vienīgā metode, kas ļauj netraumējošā veidā salabot zobus ļoti maziem un/vai ļoti bailīgiem bērniem. Pirms jebkuras operācijas (tai skaitā zobu labošanas) ir konsultācija, kuras laikā mazais pacients tiek novērtēts. Tiek noteikts, cik daudz bojātu zobu bērnam ir, vai stresa reakcija zobārsta kabinetā ir īslaicīga vai nepārejoša, vai ar bērnu ir iespējams nodibināt kontaktu vai nē. Ne visiem bērniem, kas atnāk uz pirmo konsultāciju raudot, ir nepieciešama vispārējā narkoze. Bieži vien labs kontakts, higiēnista apmeklējums un bērniem saprotamā valodā sniegti paskaidrojumi dara brīnumus.
Vispārējā narkoze tiek ieteikta maziem (līdz 4 gadu vecumam) vai bailīgiem bērniem ar daudziem bojātiem zobiem, kam ir bijusi traumatiska pieredze pie zobārsta vai arī ārstēšanas rezultātā tiktu nodarīta emocionāla trauma. Ja bērns ir nedaudz vecāks (piemēram, jaunākā skolas vecumā vai pusaudzis) un baidās no zobārsta, bieži vien palīdz sedācija ar slāpekļa oksīdu, kad uz deguna tiek uzlikts snīpītis ar nomierinošu gāzi, vai ar midazolama deguna pilieniem vai injekciju vēnā, kas izraisa nelielu reibuma un eiforijas sajūtu un mazina bailes. Lai dotos zobus labot vispārējā narkozē vai sedācijā, jākonsultējās ar savu zobārstu, kurš ieteiks kurp doties (valsts apmaksāts pakalpojums vai maksas), kā pierakstīties rindā u.t.t.
Lai gan ir pieejamas dažādas metodes, lai bērnam zobu labošana būtu pēc iespējas mazāk sāpīgs process, vēlos vecākiem īpaši uzsvērt un atgādināt – bērna zobos caurumi nerodas pēkšņi. Lai nerastos situācija, kad bērnam jāpiedzīvo zobu sāpes un pirmā saskarsme ar zobārstu ir negatīva, bērns ir regulāri jāved uz profilaktiskajām apskatēm. Mazs bērns pie zobārsta pats aiziet nevar – tā ir bērna vecāku atbildība viņu laikus pie tā aizvest.