Teipu brīnumainā iedarbība

     Jāsaka "Paldies" Māmiņu Klubam par šo lielisko iespēju, proti, gūt ieskatu par teipošanu saviem spēkiem.
     Sākšu ar to, ka sen jau biju dzirdējusi par teipošanu, bet skatījos uz šo visu diezgan skeptiski. Vienmēr šķita: "ko tad tas plāksteris tur var palīdzēt?" Tad Māmiņu Kluba protālā izlasīju superbēbīša Edvarda mammas Kristīnes blogu, kurā viņa pieminēja par teipu iedarbību - arī saaukstēšanās laikā, kas piesaistīja manu uzmanību, jo vismaz reizi gadā "cīnos" ar saaukstēšanos vai kādu vīrusu, visgrūtākā ir cīņa ar iesnām. Tad nu nolēmu, ka vēlos aiziet noklausīties šo lekciju un saprast: "kas, par ko un kā tur tiek mācīts".
     NENOŽĒLOJU, KA AIZGĀJU!!!
     Nodarbība bija ļoti interesanta, ļoti vērtīga informācija un arī praktiskā darbošanās.
     Līdz šim jau trīs reizes esmu pārliecinājusies, ka teipi tiešām strādā!

     Savā blogā nedaudz pastāstīšu par savas ģimenes pieredzi, kā mūsu gadījumā ir palīdzējusi teipošanas mākslas pielietošana:
          1. Pati biju saslimusi, man bija strutas ne tikai kaklā un degunā, bet tās bija aizgājušas līdz pat ausij (kreisajai) un jutu ļoti lielu spiedienu pieres daļā. Lieki teikt, ka pagulēt īsti nevarēju - ne tikai sāpju dēļ, bet apgrūtināta bija arī elpošana. Tā kā baroju mazo ar krūti, centos ļoti izvairīties no antibiotiku lietošanas - tad nu ķēros pie dabīgajiem līdzekļiem, un viens no tiem bija teips. Uzliku teipu pirms gulētiešanas gan uz pieres, gan arī uz deguna (metode, kuru apguvu nodarbības laikā - ir dažādi teipi, to izmēri un uzlikšanas tehnikas, tāpēc ieskatam noteikti ieteiktu apmeklēt šo nodarbību, jo, pēc sevis spriežot, daudz vairāk paliek atmiņā tā praktiskā darbošanās, nevis "plika" teorija). Pēc teipa uzlikšanas jau jutu, ka varu paelpot caur degunu, bet pieres daļā gan vēl jutu spiedienu. Kaklu trīs reizes dienā skaloju ar sālsūdeni, bet pie auss pieliku kapara plāksnītes (pēc mammas ieteikuma). Nākamajā dienā pamodos un jutu tikai nelielalas kakla sāpes, protams, nebiju tikusi pilnībā vaļā no iesnām, bet, kamēr teips bija uzlikts, elpoju caur degunu bez problēmām (šo dažādo sajūtu salīdzināšanai pat noņēmu teipu - uzreiz jutu, ka caur degunu vairs nevaru paelpot, līdz ar to varu apgalvot, ka teips šajā gadījumā tiešām darbojās).

     Un tās patīkamās sajūtas, kad nejutu vairs spiedienu pieres daļā, to pat aprakstīt nevaru, kādu atvieglojumu izjutu (bija sajūta, ka man uz pieres ķieģelis uzlikts, tāds smagums..). Arī šajā gadījumā man palīdzēja teips, jo neko citu nelietoju.

          2. Arī dēliņš bija saķēris iesnas. Jāsaka, ka dēliņam neliku tādu pašu teipu kā sev, jo viņš neļautu to tik vienkārši uzlīmēt, viņam liku to teipu, kas ir kā režģītis. Sagriezu režģīti uz pusēm un katrā deguna pusē uzlīmēju teipu (arī šeit ir sava līmēšanas tehnika, kuru ir grūti aprakstīt, vieglāk būtu parādīt un, darbojoties, paskaidrot). Un arī šoreiz, pateicoties teipiem, dēliņš varēja mierīgi nogulēt visu nakti, elpojot caur deguntiņu.

     Interesanti bija tas, ka, ejot ārā, cilvēki ļoti izrādīja interesi par teipiem - liela daļa par tiem neko pat nebija dzirdējusi, bet nāca klāt un jautāja, kas mazajam uzlīmēts uz sejiņas un kāpēc. Citi pat izteica komplimentus.

          3. Bijām iegādājušies zābaciņus dēliņam, kuros viņam, kā izrādījās, nebija ērti - tie berza kājiņas, ka rezultātā izveidojās bumbulītis zem ādiņas. Sākumā nesapratām, ka tas no zābaciņiem. Bumbulītis bija diezgan liels, pieskaroties tas nesāpēja - dēliņš pat neizjuta nekādu diskomfortu, bet jebkurā gadījumā mani tāds bumbulis satrauca. Arī šoreiz nolēmu izmēģināt teipu: nolēmu, ka tas tāpat neko sliktu mazajam nenodarīs - vai nu būs tāpat, vai arī labāk. Un arī šeit izmantoju tehniku, kuru iemācījos kursos. Uzlīmēju mazajam teipus pirms gulētiešanas, bet jau nākamajā rītā, pataustot bumbulīti, konstatēju, ka tas ir palicis stipri mazāks, un aiznākamajā dienā bija izzudis pavisam.

     Pēc pāris dienām atkal uzvilkām šos pašus zābaciņus (jo tad vēl nezinājām, ka tas ir no zābakiem - bija tikai aizdomas, jo zābaku augstums atbilda bumbulīša atrašanās vietas augstumam), un skatos, ka atkal ir parādījies tāds pats bumbulītis, tikai otrā kājiņā. Uzreiz uzliku teipu. Un - jā, nākamajā rītā bumbulīša vairs nebija! Kopš nevelkam šos zābaciņus, mazajam vairs nav šādas problēmas (tiem zābaciņiem bija tas, ka priekšā bija diezgan pastingras gumijas plāksnīte ar firmas logo, bet, staigājot, tā plāksnīte berzējās gar dēliņa kājiņām... 

       Nodarbībā interesanti bija tas, ka pasniedzēja minēja, ka teipus iespējams likt arī vēdera sāpju mazināšanai mēnešreižu laikā - pati gan neesmu mēģinājusi, jo pēc dzemdībām vairs šādas sāpes neizjūtu. Tāpat pasniedzēja minēja, ka teipus iespējams likt bērniņam uz puncīša "koliku laikā", bet arī par šo pašlaik nevaru pārliecināties personīgi, jo mazajam šis laiks ir veiksmīgi pārciests. Protams, ir vēl daudz un dažādas citas iespējas, kad, kā un kādos gadījumos iespējams pielietot teipus (piemēram, traumu gadījumos, stājas koriģēšanā, grūtniecības laikā vēdera "pacelšanai" utt.). Pašai pārliecinoties par to iedarbību, noteikti turpmāk arī tos izmantošu un glabāšu savā "mājas aptieciņā".

     Lai visiem veselīgs Jaunais gads!