25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Mīļās mammas!
Šoreiz man tiešām ir ļoti nepieciešams jūsu padoms. Iespējams kādai no jums arī tā ir gadījies vai tieši šobrīd ir aktuāli.
Mans mazais mīļais zēns naktī ceļas tik bieži, ka vairs nav spēka skaitīt. Mēs vāļājamies, čīkstam, raudam un iespējams, ka gribam ēst. Bet šo nevarētu pat nosaukt par ēšanu. Ir ēdienreize kurā Kārlis tiešām piesūcas pie krūts un izēd to sausu, bet ir reizes kad vienkārši neēd, bet turpina čīkstēt un mētāties pa gultu. Spārdās, grozās un sper laukā no gultas.
Padoms no dakteres: Iespējams, ka Kārlim nepietiek vairs ar manu pienu. Sākām pamazām piebarot un dot arī piena maisījumu. Esam izmēģinājuši jau dažādus dārzeņus un putras. Pirms nakts iedodu putriņu, savu krūti, bet ja jūtu ka nepietiek, tad minimāli pagatavoju piena maisījumu. Kaut gan ārstu viedokļi ir pilnīgi dažādi. Viens saka tā, bet otrs pilnīgi pretēji. Ei nu sazin kam tagad klausīt!
Iespējams nāk zobi, bet smaganiņas nav sapampušas, temperatūras nav un smaganās nevienu baltu maliņu neredzam.
Savam mieram un miedziņam Kārli naktī turam pa vidu, jo tā ir ērtāk mums. Viņš jūtas droši un mamma ir blakus.
Pēc ieteikuma pārkārtojām istabu daudz savādāk, jo Kārlis gultiņā gulēja nevis horizontāli, bet vertikāli piespiedies pie apmalītes.
Ieteikumu vairāk nekā vajag, bet nekas nav mainījies. Viņš turpina celties ik pēc stundas vai divām. Un nav starpība vai esam blakus vai nē. Turpinās nemierīgā mētāšanās pa gultu, čīkstēšana un citreiz pat raudāšana. Pie krūts nomierinās, bet citreiz pilnīgi otrādi.
Vai tie ir zobi? Varbūt viņam gribās ēst? Vai varbūt tās ir šķiršanās bailes? Nu kas tas ir? Kā lai es nomierinos, ja zinu ka mans bērns naktī mokās?
Mūsu miegs ir trausls un abi neesam izgulējušies. Mani pilnīgi nomocījušas šīs naktis, nemiers un uztraukums.
P.s. Lieki piebilst, bet pa dienu mums viss ir kārtībā. Ēdam visu, guļam trīs reizes dienā pa stundiņai un darbojamies tā, it kā nekas nebūtu noticis. Un mēs neesam vienīgie vecāki, kam mazulīši dīvaini uzvedās.
Manam puikam 9 mēneši un tieši tas pats stāsts - mostas naktī ik pēc stundas vai pat biežāk, čīkst, mētājās pa gultu, dīdās un, ja laicīgi nenoreaģē, tad arī raud. Un nomierināms ir vai nu šūpojot uz bumbas vai nu iedodot krūti. Pa dienu viss kārtībā, ja neskaita to, ka viss tiek bāzts mutē un intensīvi grauzts.
Es piefiksēju, ka šī bēda mums sākās ar zobu šķilšanos, precīzāk aptuveni mēnesi pirms tam. Kad pirmie 2 zobeļi bija laukā, kādu laiku bija miers. Tad sākās atkal ar dubultu sparu. Tagad zobi nāk viens pēc otra (šobrīd nāk jau astotais zobs), tāpēc praktiski visas naktis ir šādas. Kad zobs ir izspraucies (tas spraucās laukā aptuveni 2 -3 nedēļas, ja skaita no brīža, kad sapampst smaganiņa līdz beidzot visas zoba maliņas ir laukā), tad kādas 2-3 naktis ir miers un tad sākas atkal. Smērēju Kamistad Baby, mēģinājām arī Dentinox, bet tas diži nepalīdz. Tādēļ šobrīd vienīgais risinājums ir apbruņoties ar pacietību.