Pirmais vēdervīruss svinību nedēļā

Pagājusī nedēļa mums beidzās bēdīgi. Mana vecākā meita bija saķērusi vīrusu. Trīs dienas no vietas vēma, ceturto dienu visu dienu nogulēja, bija tik žēl noskatīties uz to un saprast to, ka Tu esi tik bezpalīdzīgs un neko nevari izdarīt, vienīgi ir jāliek daudz dzert un atpūsties.

Pirmajā dienā mēģināju saprast, kur varējām šo vīrusu saķert, jo sabiedriskās vietās nekur neejam un kontakts ar slimnieku nevarēja būt. Bet laikam jau nemaz nevajag fizisku kontaktu, lai saķertu šo slimību. Par ko es vis vairāk baidījos, lai vecākā meita neaplipinātu jaunāko meitu, bet viss bija labi un tagad esam visi sveiki un veseli. 

Šonedēļ manai vecākai meitai ir vārda diena, otra vārda diena viņas mūžā. Ja pirmajā viņas vārda dienā viņa bija pārāk maza, lai saprastu kaut ko, kas ir vārda diena, tad šogad viņa jau kaut ko saprot. Tāpēc gribējām sagādāt ko īpašu atmiņā paliekošu. Tā kā viņai vārda diena iekrita darba dienā, tad svinības nekādas netaisījām, bet paši apsveicām viņu. Tāpēc mēs vecāki pacentāmies nopirkām dāvanu- klavieres ar mikrofonu, piepūtās balonus. Un kad no rīta viņa piecēlās, iegāja otrā istabā viņu gaidīja patīkams pārsteigums. Ar dāvanu trāpījām desmitniekā, tagad dabūjam klausīties itin bieži koncertus- būs laikam jāsūta mūzikas skolā.

Šai dienā arī viņa uztaisīja savu pirmo sniegavīru mūžā, tētis mazliet piepalīdzēja. 

Šogad laiks mūs ar sniegu lutina, tāpēc mēs gandrīz katru dienu ejam uz kalniņu slidināmies un izbaudām ziemas priekus, šī pieredze viņai arī ir pirmo reizi mūžā, viss jaunais un nezināmais viņu aizrauj.